Pie Izraēlas krastiem atrasts saliekts krustneša zobens

Teju 88 centimetrus garo un 4,6 centimetrus plato viduslaiku ieroci nirēji atrada 2021. gadā zemūdens ekspedīcijas laikā. Tā kā zobens bija klāts ar nogulsnēm, arheologiem sākumā bija grūti artefaktu izpētīt. Tiesa, pateicoties šīm nogulsnēm, ierocis bija tik labi saglabājies.

Ar rentgenstaru palīdzību zinātniekiem izdevās ieskatīties zem nogulšņu slāņa, kur slēpās oriģinālā zobena aprises. Izrādījās, ka zobena asmens ir saliekts, kas, visticamāk, noticis kaujas laikā. Zināms, ka kaujās saliektos ieročus vēlāk bija iespējams iztaisnot, tāpēc fakts, ka šis 12. līdz 13. gadsimta ierocis joprojām ir saliekts, zinātniekiem lika secināt, ka tas piederējis krustnesim.

Krusta kari bija virkne katoļu baznīcas iedvesmotu karagājienu no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).

“Zobenu izmantoja krustnešu karotājs, kurš nonāca Izraēlā pēc tam, kad pēc pirmā krusta kara 1099. gadā tika nodibināta Jeruzalemes karaliste. Ņemot vērā asiņainās kaujas, kas tur norisinājās starp krustnešiem un musulmaņiem, mums būtu jāatrod vēl vairāki tādi zobeni. Tiesa, realitātē mēs parasti atrodam fragmentus, nevis veselus zobenus,” publikācijā sociālajā tīklā “Facebook” raksta viens no pētījuma autoriem Jēkabs Šarvits.

Līdz šim Izraēlā ir atrasti septiņi zobeni no tā perioda. Lielākā daļa no tiem – jūrā. Parasti zobeni netika izsviesti, bet gan pārstrādāti un izmantoti citiem mērķiem. Zobeni tolaik bija ļoti vērtīgi priekšmeti, tāpēc tā pazaudēšana jūrā varēja nozīmēt pat nāvi. Zobens bija daļa no bruņinieka personīgā aprīkojuma. Tolaik tas bija galvenais ierocis tuvcīņā. Lai izgatavotu zobenu, vajadzēja daudz kvalitatīvas dzelzs, tāpēc tie bija dārgi.

Jaunatklātā zobena īpašnieks, iespējams, arī pats guļ jūras dibenā, tāpēc pastāv iespēja, ka reiz mums arī to izdosies ieraudzīt.