Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšanu ar Eiropu īstenos 2025. gadā

Šodien parakstītajā deklarācijā uzsvērts, ka Baltijas valstīm sinhronizācijas projektos ir ārkārtīgi svarīgi rīkoties kopā. "Mums jāpatur prātā, ka otrpus austrumu robežām mums ir kopīgs pretinieks, tāpēc nelokāmai Baltijas valstu vienotībai pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir izšķiroša nozīme," teikts dokumentā.

Deklarācija paredz apņemšanos maksimāli palielināt politisko atbalstu desinhronizācijai no Krievijas kontrolētā IPS/UPS tīkla un panākt, ka Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas tiek paātrināti sinhronizētas ar kontinentālās Eiropas tīklu 2025.gada februārī.

Kariņš norāda, ka šodien Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienojušās par straujāku virzību uz elektroapgādes tīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas sistēmu, vienlaikus īstenojot pasākumus, lai atslēgtos no Krievijas kontrolētās IPS/UPS sistēmas.

"Iedzīvinot panākto vienošanos, mēs ciešāk integrēsimies Eiropas ekonomiskajā telpā un stiprināsim Baltijas valstu enerģētisko neatkarību, kam ir būtiska ģeopolitiska nozīme, ņemot vērā mūsu austrumu kaimiņvalsts brutālo un nežēlīgo karu pret Ukrainu," uzsver Ministru prezidents.

Tāpat Baltijas valstu premjerministri pauž atbalstu Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoru (PSO) ciešākai sadarbībai un 1.augustā noslēgtajam līgumam, kas ietver galvenos tehniskos, organizatoriskos un juridiskos pasākumus, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sistēmu gatavību desinhronizācijai no IPS/UPS tīkla un sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu 2025.gada februārī.

Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu ir stratēģiski nozīmīgs projekts ne tikai Baltijas valstīm, bet Eiropai kopumā. Iepriekš, 2018.gadā, Baltijas un Polijas valstu vadītāji kopā ar Eiropas Komisiju parakstīja vienošanos, kas paredzēja sinhronizāciju pēc 2025.gada beigām. Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī Baltijas valstu valdību vadītāji un atbildīgās ministrijas kopā ar operatoriem strādājuši pie tā, lai gan nodrošinātos pret ārkārtas desinhronizāciju, gan arī rastu iespēju kopīgi sinhronizēties ar Eiropu pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka 1.augustā valdības ārkārtas sēdē tika uzklausīts Klimata un enerģētikas ministrijas informatīvais ziņojums par Baltijas valstu vienošanos saistībā ar paātrināto sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu. Valdība nolēma to atbalstīt un pilnvarot Ministru prezidentu parakstīt Baltijas valstu vienošanos.

Baltijas elektrotīklu desinhronizāciju no Krievijas veikt agrāk par plānoto ilgāku laiku mudināja Lietuva, bet Latvija un Igaunija ieņēma aturīgāku nostāju, apelējot pie izmaksām un citiem apstākļiem.