Faktomāts ⟩ Vai Krievijā negaidīti strauji pieauguši iedzīvotāju ienākumi? (17)

Vai šāds statistikas lēciens ir reāls?

Lai novērtētu iedzīvotāju reālo ienākumu apjomu, “Rosstat” dala nominālo algu apjomu ar patēriņa cenu indeksu, tas ir, galveno inflācijas līmeni. Tādējādi var iegūt rādītāju, kas demonstrē reālo ienākumu pārmaiņas attiecībā pret jebkuru agrāko periodu.

Pret šādu metodoloģiju un aprēķiniem ir daudz pretenziju. 2018. gadā finanšu ministrs Antons Siluanovs “Rosstat” aprēķinu kvalitāti nosauca par “briesmīgu”. Turklāt “Rosstat” tiek pārmests, ka iestāde ievāc ļoti limitētu informāciju, kas nereti pat tiek piekoriģēta bez reāla pamatojuma.

2021. gadā Krievijas valdības pārstāvji jau vērsa uzmanību, ka “oficiālie dati kontrastē ar cilvēku novērojumiem, kas rada lielu diskusiju”. Savukārt ekonomists Sergejs Žavoronkovs uzskata, ka “Rosttat” dati ir manipulatīvs elements.

““Rosstat” ne pirmo reizi izmanto šādus paņēmienus, kā nebeidzamu datu pārrēķināšanu. 2015. gadā, kad bija iepriekšējās krīzes pīķis, gada dati tika “pārskatīti” pat piecas reizes. Pārrēķins visbiežāk notiek jau ar pagātnes datiem, un gadās, ka reālie dati uzrāda negatīvas tendences. (..)

Ienākumu pieaugums var šķist dabisks un ticams, jo bagātnieku ienākumi tiek “samesti vienā katlā” ar mazāko ienākumu saņēmējiem un tādējādi iegūti skaisti rādītāji.

Realitātē lielākā daļa cilvēku saņem mazāku algu nekā oficiāli vidējā,” skaidro Žavoronkovs.

Vēl reālo ienākumu rādītājs ir piesaistīts inflācijai, ko Putins nesen novērtēja kā “vēsturiski zemu” (jūnijā 2,9%, salīdzinot ar gadu iepriekš). Turklāt 2022. gada pirmajā pusgadā cenas auga par 11,4%, kas ir viens no augstākajiem vēsturiskajiem rādītājiem. Tādējādi, salīdzinot šodienas cenas ar pirmskara līmeni, iegūtie dati nemaz nav tik glaimojoši.

Tāpat ir arī nesakritības varasiestāžu sniegtajos datos. Aprīļa beigās Krievijas Centrālā banka ziņoja, ka gada inflācija bijusi 14,9% (ņemot vērā iedzīvotāju aptaujas). “Rosstat” ziņoja par 11,9%.

Veicot cenu analīzi, var secināt, ka “Rosstat” ir tendence uzrādīt samazinātus datus, kam ir arvien mazāka saistība ar realitāti. Ja statistikas aģentūra precīzāk novērtētu inflāciju, reālo pieejamo ienākumu dati būtu pavisam citi. Pēc aģentūras “Nielsen” datiem, kopējais ikdienas preču cenu pieaugums sasniedza pat 21%.

“Pieļauju, ka reālie ienākumi ir kritušies par aptuveni tādu pašu starpību, kāda ir “Rosstat” un reālo datu starpība, tas ir, par kādiem 10-11%,” uzskata Žavoronkovs.

Kas attiecas uz varasiestāžu optimistiskajām prognozēm attiecībā uz iedzīvotāju ienākumiem, Pensilvānijas štata Universitātes pasniedzēja Tatjana Mihailova uzsver, ka šeit jārunā par kļūdām metodoloģijā.

“Visa prognozēšanas zinātne balstās uz ciklisko krīžu piemēru, kur pēc krituma vienmēr nāk kāpums. Tāpat arī krīžu iemesli pāriet. Piemēram, kovida krīze pārgāja, jo beidzās kovida ierobežojumi. Mūsu gadījumā iemesls, tas ir, karš Ukrainā nav beidzies, un problēmas vien turpina uzkrāties. Tāpēc prognozes, ka “tagad būs kritums, pēc tam kāpums” ir ņemtas vērā no iepriekšējām krīzēm,” skaidro Mihailova.

Viņa piebilst, ka Krievijas iedzīvotāju reālie ienākumi stagnē. Turklāt – jau vairākus gadus pēc kārtas, kas ir skaidrojams ar strauju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un Krievijas ekonomikas atpalicību no pasaules ekonomikas.

“Pat pašā pozitīvākajā politisko notikumu attīstības variantā Krievija joprojām atradīsies ekonomiskās atpalicības bedrē. Krieviju izolē no pasaules ekonomikas. Viss, kas notiek... Tā ir degradācijas pazīme, kas ir problēma vismaz tuvākās desmitgades mērogā,” norāda zinātniece.

Ekonomiskā statistika kā informatīvā kara elements

Krievija statistikas datus izmanto kā manipulatīvu elementu, lai izdabātu vadoņa prasībām, kā arī padarītu “bildi skaistāku” propagandas vajadzībām. Jāatceras, ka Krievija arvien stingrāk kontrolē valstī esošos “medijus” un informācijas aģentus ārvalstīs. Piemēram, lielākais starptautiskais propagandas tīkls “Russia Today – RT” apzināti jauc patiesu informāciju kopā ar sagrozītām, viltotām vai pat izdomātām ziņām, pasniedzot Krievijai tīkamu notikumu redzējumu.

Otrkārt, mūsdienu informatīvās operācijas tiek veiktas ar mērķi kontrolēt Krievijas diasporu bijušajās padomju republikās. Krievija izmanto šīs operācijas, lai radītu viltus ziņas par agresiju pret Krievijas diasporu, lai atainotu “Rietumu nebeidzamo nežēlību pret Krieviju un krieviem”, lai attaisnotu karu Ukrainā un parādītu, ka “Krievijā no sankcijām ir tikai labāk un valsts ekonomika plaukst un zeļ tā, kā vēl nekad agrāk”.

Treškārt sociālie tīkli ir ļāvuši Krievijas informatīvajām operācijām iegūt jaunu jēgu. Sociālajos tīklos tiek izplatīti Krievijas propagandas naratīvi, kas paredzēti psiholoģiskai iedarbībai uz krieviem un citiem cilvēkiem ar mērķi sagraut uzticību Rietumvalstīm. Visbiežāk sociālajos tīklos tiek izplatīti divu veidu naratīvi – pirmais – Krievija ir upuris un īstais agresors esot Rietumi, un otrais – Krievijā viss ir lieliski un Rietumu centieni nostāties pret Krieviju patiesībā tikai stiprinot to.

Galu galā Krievija informatīvās kampaņas izmanto kā vienu no galvenajiem instrumentiem hibrīdkarā pret Rietumiem, un tajās iesaistās ne tikai “mediji”, bet arī valsts oficiālās varasiestādes.

Tieši tādēļ “Rosstat” datus par ticamiem neuzskata pat atsevišķi Krievijas elites pārstāvji, jo to kontrasti ar realitāti ir pārāk lieli.

Tomēr – dati tiek viltoti ar mērķi parādīt, ka “Krievijā viss ir lieliski” un ka “prezidenta lūgumi tiek izpildīti ātri un bez vilcināšanās”.