"Par/Progresīvie" (PP) rēķinās ar to, ka Rīgas domē varētu palikt opozīcijā, ja līdzšinējie partneri izvēlētos strādāt ar Andra Amerika "Gods kalpot Rīgai" (GKR) un Edgara Jaunupa "Latvijas attīstībai" (LA),pauda PP frakcijas vadītājs Mārtiņš Kossovičs.
"Progresīvie" nepiekritīs strādāt koalīcijā Rīgas domē ar "Amerika un Jaunupa partijām" (2)
PP iesaistīšanās koalīcijā ar šo abu politiķu partijām nebūtu godīga pret vēlētājiem, jo gan "Par/Progresīvie", gan arī trīs pušu bloku veidojošā "Jaunā vienotība" nāca, lai nomainītu Nila Ušakova un Amerika laika "korupcijas sērgas pārņemto" domi, klāstīja Kossovičs, kurš Rīgas domē tika ievēlēts no kopīga saraksta ar LA, kopīgajam sarakstam tostarp izmantojot LA sarūpētos līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijai.
Kossovičs akcentēja, ka pašreizējā sasaukumā trīs gadus PP kopā ar kolēģiem esot cīnījusies pret iepriekšējā sasaukuma laikā noslēgtajiem fiktīvajiem līgumiem un agrāk ieceltajiem "ielikteņiem".
Komentējot trīs partiju bloka sāktās oficiālās sarunas ar LA un drīzumā - arī ar GKR, PP frakcijas vadītājs pauda nožēlu, ka "partneri izdomājuši doties pretējā virzienā principiem, ar kuriem sākām strādāt pirms trim gadiem".
Atgriešanās pie sadarbības ar Amerika GKR nozīmējot "atgriežanos pie Brandava un Aļeksejenko skandāliem", uzskata "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājs.
Taujāts par trīs partiju bloka politiķu izteiktajām šaubām par PP vienotību, frakcijas politiķis to novērtēja kā nekorektus kolēģu mēģinājumus "paplucināt" "Par/Progresīvo" frakciju.
Kā piemēru Kossovičs minēja to, ka "Nacionālās apvienības/Latvijas Reģionu apvienības" (NA/LRA) politiķis, vicemērs Edvards Ratnieks jau pirms kāda laika esot piedāvājis Kossovičam izstāties no "Par/Progresīvajiem", lai pievienoties "jau tolaik veidošanās procesā esošajai koalīcijai" ar LA un GKR līdzdalību. Vaicāts par PP veidojošās partijas "Kustības Par!" ("Par") atbalstu PP un trīs partiju kodola - "Jaunās vienotības" (JV), NA/LRA un "Kods Rīgai" (KR) - veidotai koalīcijai, Kossovičs pauda pārliecību, ka PP ir vienota.
Jau vēstīts, ka sarunās par jaunas valdošās koalīcijas izveidi Rīgas domē nepanākot progresu sarunās ar PP, trīs partiju bloks - JV, NA/LRA un KR - ir nolēmis sākt sarunas ar citām "valstiski domājošajām" galvaspilsētas pašvaldībā pārstāvētajām partijām.
Līdz ar šo trīs pušu kodola lēmumu pēc būtības ir noraidīts PP trešdien izteiktais piedāvājums, kurā PP piedāvāja atteikties no vienas savas komitejas un veikt arī vēl divu citu amatu rotāciju ar mērķi vicemēru skaitu samazināt līdz vienam.
Kopumā Rīgas domē strādā 60 deputāti, līdz ar to koalīcijas izveidei nepieciešams vismaz 31 deputāta atbalsts. Līdzšinējās koalīcijas partijas ir paziņojušas, ka neveidos koalīciju ar "Saskaņu", kam Rīgas domē ir 11 deputāti, un "Latvijas Krievu savienību", kurai ir trīs deputātu balsis.
JV pašlaik ir deviņi deputāti, NA/LRA - septiņi deputāti, bet KR - četri deputāti. Līdz ar to jaunās koalīcijas kodola politiskajiem spēkiem ir 20 Rīgas domes deputātu balsis.
Domes kuluāros iepriekš tika runāts, ka jaunajai koalīcijai varētu pievienoties GKR, kam ir pieci deputāti, kā arī trīs deputāti no partijas LA, kuri sākotnēji bija vienā frakcijā ar "Progresīvajiem" un "Par", bet pēc tam konfliktu rezultātā aizgāja opozīcijā. LA gan ir visai saspringtas attiecības ar savu bijušo biedru Māri Mičerevski, kurš tagad ir pievienojies KR frakcijai.
Tādējādi jaunajam mēram bez PP būtu vien 28 balsis un būtu nepieciešamas vēl vismaz trīs. Jau ilgāku laiku neformālās sarunās tiek pieļauts, ka šādai koalīcijai varētu pievienoties neatkarīgie deputāti. Pašlaik domē darbojas četri neatkarīgie deputāti - no "Jaunās konservatīvās partijas" ievēlētais deputāts Valters Bergs, kurš izšķīrās nepieslieties KR frakcijai, bijušais "Jaunās vienotības" biedrs Kaspars Spunde, kurš tieši bijušo mēru Mārtiņu Staķi nosauca par iemeslu pamest valdošo koalīciju, nesen no "Saskaņas" aizgājušais Guntars Jirgensons un no "Latvijas Krievu savienības" domē ievēlētais Jakovs Pliners.
Vēl viena iespēja, kur šāda koalīcija varētu meklēt atbalstu, ir PP frakcija, kas, pēc kuluāros runātā, arī neesot viendabīga. "Par" pārstāvji gan iepriekš ir nolieguši, ka plānotu saraut attiecības ar "Progresīvajiem".
Jau vēstīts, ka visas kādreizējās koalīcijas frakcijas paziņojušas, ka neviena politiskā spēka interesēs nav ārkārtas vēlēšanas, līdz ar to notiek sarunas, lai vienotos par turpmāko sadarbību.
Koalīcijas šķelšanās notika pēc konflikta par Satiksmes departamenta darba izvērtēšanu. Konflikta rezultātā mērs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja par atkāpšanos no Rīgas mēra amata.
JV, NA/LRA un KR ir izveidojuši 20 balsu bloku, tāpēc viņu pusē esot iniciatīva piedāvāt Rīgas mēra amata kandidātu. Savukārt par citiem amatiem līdzšinējie partneri vienošanos panākt īsti nespēja, proti, "Par/Progresīvie" piedāvāja samazināt vicemēru skaitu un pamainīt partiju atbildības sfēras, tostarp atņemot JV satiksmes jomas pārraudzību, savukārt trīs partiju bloks tam nepiekrita, tā vietā piedāvājot PP Pilsētas attīstības komitejas vadīšanu, kas pašlaik ir JV pārraudzībā.
Trīs partiju bloks līdz šim nav nosaucis, kas būs tā mēra amata kandidāts, bet pašlaik domes priekšsēdētāja pienākumus pilda Ķirsis.