Bieži notiek tā, ka populārs un ļoti cienīts kļūst cilvēks ar labu privāto mārketingu, bet izcili apšaubāmām spējām un prasmēm tiešajā darbā. Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele pieder šo cilvēku kategorijai. “Valdīšanas laikā“ Vācijā viņu cienīja, apbrīnoja un uzteica kaut vai par to, ka parasta meiča no Austrumvācijas bija pratusi un spējusi nonākt līdz kancleres amatam lielākajā Rietumeiropas valstī.
Tika slavēti viņas spriedumi, rīcība un kompromisa meklējumi Vācijas iekšpolitikā. Tagad, paraugoties atpakaļ laikā, var redzēt, ka esam naivi apbrīnojuši personu, kas nav attaisnojusi cerības. Politika nav vieta, kas selekcionē labākos un gudrākos. Tie, kas tur nonāk, nekļūst populāri tāpēc, ka prasmīgi. Nē, viņus izvirza gadījums, apstākļi un kontakti. Tas, ka kādas lielas un ietekmīgas valsts vadītājs ir neprasmīgs un neprincipiāls, lielā mērā ietekmē arī mūsu dzīvi nelielajā Latvijā. To labi var redzēt pašlaik, Ukrainas kara apstākļos.