/nginx/o/2023/08/08/15508202t1h4fef.jpg)
Hatšepsuta bija pirmā sieviete–faraons, jo citas viņas priekšgājējas, kuras bija nokļuvušas valdnieka tronī, bija valdījušas tikai kā reģentes savu nepilngadīgo dēlu vietā. Vēsturnieki lēš, ka Hatšepsuta, iespējams, bija izcilākā sieviete – valdniece Senās Ēģiptes vēsturē, jo viņas vadībā Ēģipte piedzīvoja uzplaukumu.
Proti, viņa atbalstīja tirdzniecību un ekspedīcijas uz tālākiem Zemes nostūriem, kas ļāva Senajai Ēģiptei iegūt vērtīgus resursus un dārgumus. Jāatzīmē, kamēr viņa bija tronī valsts neiesaistījās karos un iedzīvotāji varēja baudīt mieru. Hatšepsuta bija pazīstama arī kā dāsna mākslas mecenāte.
Viņa bija dzimusi apmēram 1508. gadā pirms mūsu ēras un bija faraona Tutmosa I meita. Hatšepsuta kļuva par līdzvaldnieci Tutmosa III valdīšanas laikā, bet pēc sešiem gadiem viņa nāca pie varas, kad pēc tronī pavadītajiem 14 gadiem Tutmoss III nomira no smagas slimības. Lai nostiprinātu varu, viņa lika celt sava tēva Tutmosa I pieminekļus un sauca sevi par tēva pirmdzimto meitu. Jāpiebilst, ka daudzos pieminekļos, kas veltīti viņai, Hatšepsuta pavēlēja sevi attēlot kā vīrieti ar bārdu.
Tāpat kā citi Ēģiptes valdnieki, arī viņa pavēlēja uzcelt sev par godu daudz jaunu celtņu un tempļu. Templī Tēbu tuvumā, netālu no Nīlas, ir saglabājušies uzraksti, kas liecina par viņas ambīcijām: „Es spīdēšu mūžībā jūsu priekšā pēc mana tēva gribas. Es paveikšu to, ko mani priekšteči nevarēja. Es likšu, lai cilvēki nākotnē sacītu: cik viņa bija varena!”.
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)