Novērota līdz šim lielākā egļu astoņzobu mizgraužu vaboļu lidošanas aktivitāte

Ziņojumā norādīts, ka Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" ("Silava") nacionālajā meža monitoringā īsteno mežsaimniecības un biotisko riska faktoru monitoringu, lai iegūtu operatīvu informāciju par bīstamāko meža kaitēkļu un slimību izplatību, laikus prognozētu apdraudējumu mežsaimniecībai un sagatavotu ieteikumus saimniecisko pasākumu plānošanai, lai samazinātu zaudējumus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.

"Silava" mežsaimniecības biotisko risku faktora monitoringā novērtē gan mizgrauža lidošanas dinamiku feromonu slazdos, gan mizgrauža bojājumus egļu mežaudzēs, izmantojot transektu metodi.

Kā liecina "Silava" meža kaitēkļu un slimību monitoringa šī gada 1.jūlija rezultāti, pavasarī mizgrauža lidošanai bija piemēroti laikapstākļi. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas pirmās vaboles noķertas jau 19.aprīlī - par piecām dienām agrāk nekā 2022.gada pavasarī.

Aprīļa beigās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedza 15 grādus, un tas veicināja vaboļu masveida izlidošanu jau pirms 1.maija.

Kopumā pirmās paaudzes vaboļu lidošanas aktivitāte bija lielākā līdz šim novērotā, kopš monitoringa programmas uzsākšanas, norāda ZM.

Tikmēr par paredzamajiem mežaudžu bojājumiem dažādos novados liecina mizgrauža pirmās paaudzes vaboļu lidošanas intensitāte, kas šogad, salīdzinot ar 2022.gadu, ir ievērojami lielāka, teikts ziņojumā.

Mizgrauža lidošanas aktivitātes monitorings turpināsies līdz 1.septembrim.

Tāpat ZM norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam, ja meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir spēkā esošs apliecinājums koku ciršanai A, B un C aizsardzības zonā un koku ciršana saskaņā ar šo rīkojumu ir aizliegta, VMD desmit dienu laikā pēc šā rīkojuma spēkā stāšanās izdod lēmumu par attiecīgā apliecinājuma darbības apturēšanu uz ārkārtējās situācijas laiku.

Šogad VMD apturēja darbus 11 192 cirsmās, kuru kopējo platība veido 19 977 hektārus un kopējā krāja - 2 357 151 kubikmetri. Lielākie saimnieciskās darbības ierobežojumi skāra AS "Latvijas valsts meži" (LVM) apsaimniekotos mežus un fizisko personu mežus.

ZM uzver, ka tāpat kā mizgraužu svaigi invadēto koku nociršana, arī feromonu slazdu lietošana ir viena no mizgrauža ierobežošanas metodēm. Feromonu slazdi tiek izvietoti izcirtumos, kas ir lielāki par 0,8 hektāriem, grupā pa četriem līdz pieciem uz hektāru, ne tuvāk par 30 metriem no meža sienas.

Saskaņā ar ziņojumā pausto līdz 1.jūlijam LVM bija izvietojis 1605 slazdus, aptverot 340 hektāru, savukārt "Silava" un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātes dibinātā publiskā aģentūra "Meža pētīšanas stacija" savos uzraugāmajos mežos bija izvietojusi 1145 slazdus 229 hektāru platībā, bet SIA "Rīgas meži" - 285 slazdus 107 hektāru platībā. VMD ir izvietojis 262 slazdus. Izvietoto feromonu slazdu skaits pakāpeniski palielinās, norāda ZM.

Ministrija pauž, ka, ņemot vērā, ka mizgrauzis masveidā izplatās visā Eiropā un pēc slazdiem un feromoniem ir liels pieprasījums, šogad bijis problemātiski iegādāties slazdus.

Kopumā VMD šogad iegādājās 3200 slazdu, 3200 feromonu "Ipsodor W" un 3200 feromonu "Ipsodor", lai nodrošinātu slazdu izvietošanu un uzturēšanu fizisko un juridisko personu īpašumā esošajos izcirtumos visā sezonas laikā un tā mazinātu mizgrauža izplatīšanos un šo kukaiņu radītos postījumus.

Jau ziņots, ka saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos VMD ģenerāldirektors līdz 1.septembrim izsludinājis mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus vērtīgajās egļu audzēs visā Latvijas teritorijā.

VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Andis Purs aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka būtiskākie svaigie egļu astoņzobu mizgraužu bojājumi fiksēti Gulbenes, Žīguru un Rēzeknes apkaimēs. Augsta bojājuma pakāpe saglabājas arī vietās, kurās tā bija novērojama iepriekšējos gados - Lubānas mitrājā un Gaujas Nacionālā parka teritorijā, īpaši Cēsu, Līgatnes un Siguldas apkārtnēs. No jauna ievērojami postījumi fiksēti arī Pierīgā un Dienvidkurzemes novadā.

VMD dati liecina, ka mizgraužu bojāto audžu platība 2022.gadā palielinājusies vairākas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pērn sanitārie atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2300 hektāros meža, savukārt iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550-850 hektāru robežās.

Egļu astoņzobu mizgrauzis uzskatāms par visagresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli visā Eirāzijā, tas var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus. Latvijā egļu astoņzobu mizgraužu pirmie izlidojumi jau vairākus gadus ir novēroti aprīļa beigās, taču to masveida izlidošana parasti notiek ap maija pirmo dekādi vai maija vidū. Sauss, silts un bezvēja laiks ir labvēlīgs nosacījums egļu astoņzobu mizgrauža izlidošanai.