Linda Medne: izkāpšana no komforta zonas veicina augšanu

Kāds bija tavs bērnu dienu sapnis? Par ko vēlējies kļūt un kāpēc?

Spilgtākā bērnības dienu atmiņa par nākotnes plāniem jeb "kas es būšu, kas izaugšu liela" ir par vēlmi kļūt par grāmatvedi. Mana mamma kādu laiku strādāja par grāmatvedi, un man ļoti patika pildīt tukšās ailītes pavadzīmēs. Tajā brīdī šķita, ka pavadzīmju rakstīšana ir labākais, ko vien var darīt.

Tava pirmā darba vieta? Cik liela bija alga un ko par to nopirki?

Pirmā oficiālā darba vieta bija Druvas vidusskola, kurā tobrīd mācījos un vasaras brīvlaikā, vēl skolēna vecumā esot, krāsoju gaiteņu sienas. Pirkumu par pirmo algu gan neatceros.

Kāpēc tu šobrīd dari to, ko dari?

Studējot Latvijas Kultūras akadēmijā, nonācu pie vērtīgas atziņas: dzīvē jādara tas, kas sagādā prieku. Ar laiku sapratu, ka man ir būtisks ir arī jēgpilns darbs. Šī brīža darbam redzu gan jēgu (darbs bērnu, jauniešu un lauku labā), gan arī tas rada prieku: dod pietiekami daudz izaicinājumu, lai tas būtu dinamisks, kā arī padarītais radītu gandarījumu.

Tavuprāt, veiksmīgas karjeras noslēpums ir…?

Ielikt darbā sirdi un to darīt ar patiesu aizrautību. Patiesa interese un aizrautība spēj aizraut arī citus.

Vai eksistē arī nesasniedzami mērķi?

Manuprāt, iespējams ir viss, tikai ne vienmēr tas izdodas tieši tā kā iecerēts, kaut ko sasniedzot, no kaut kā cita ir jāatsakās.

Kā esi tikusi pāri sakāvei vai smagai vilšanās sajūtai? Pastāsti kādu pieredzi...

Vislielākā vilšanās rodas, kad ir lielas gaidas. Šādās situācijās analizēju savu sajūtu, kāpēc jūtos vīlusies, uz ko cerēju. Nereti esmu likusi cerības uz kaut ko, kas atrodas ārpus manas spējas to ietekmēt, piemēram, ka kāds pats sapratīs vai izdarīs tā, kā esmu iedomājusies, tāpēc nākamajās reizēs mēģinu saprast jau laikus, kas ir tas, uz ko varu paļauties, un kas ir tas, ko uztveru kā vēlamu. Cenšos neveiksmes uztvert kā iespēju mācīties.

Kas stiprina ticību saviem spēkiem?

Panākumi, citu atzinība, tas, ka redzu savas idejas veiksmīgi īstenojamies.

Esi emociju vai prāta cilvēks?

Man ir būtiskas emocijas un varu rīkoties ļoti spontāni, taču 80% tomēr esmu prāta cilvēks.

Tava miera osta?

Daba, dažkārt mežs, dažkārt jūra, pļava.

Vai tici sapņiem?

Jā, tie dod enerģiju un spēku paveikt lietas, kuras negribas.

Vērtības, kuras tu cilvēkos vērtē visaugstāk?

Autentiskums un patiesums, drosme.

Tavs dzīves moto vai teiciens, kas vienmēr iedvesmo vai liek saņemties?

Gribēt ir puse no varēt. /O. Vācietis/

Pēdējā labākā grāmata, ko esi izlasījusi, un filma, kura aizkustināja?

Markusa Zusaka grāmata "Grāmatu zagle" ir viena no pēdējā laika labākajām lasāmvielām, manuprāt, tā ir ļoti meistarīgi uzrakstīta, spējot uz lietām un norisēm paskatīties no cita skatupunkta.

Ko tu novēlētu jauniešiem, kuri ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu?

Laiku pa laikam izvērtēt, vai tas sapnis, kuru mēģini piepildīt, joprojām ir aktuāls. Kā arī atcerēties, ka izkāpšana no komforta zonas veicina augšanu.