Banku analītiķi norāda, ka elektroenerģijas tarifu kāpums kavē inflācijas kritumu (1)

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ka jūlijā, salīdzinot ar jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,7%, kas ir ievērojams pieaugums mēneša laikā. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija maksai par mājokli (+0,7 procentpunkti), ko lielā mērā noteica elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sadārdzinājums un degvielas cenu kāpums (+0,3 procentpunkti), kā arī cenu kritums pārtikai (-0,3 procentpunkti) un apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Būtiskāko inflācijas īpatsvaru no gada inflācijas veido pārtika (2,88 procentpunkti) un mājoklis (1,16 procentpunkti), informē Gašpuitis.

Nedaudz mazāk, bet jūtami augušas pakalpojumu cenas, piemēram, veselības aprūpē, atpūtas un izklaides, kā arī tūrisma grupās. Šo kāpumu nedaudz kompensē degvielas cenu kritums (-1,29 procentpunkti).

Gašpuitis uzsver, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc mēnešiem diviem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu, uzskata ekonomists.

Tomēr Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021.gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94,9% no Eiropas Savienības (ES) vidējā, tad pērnā gada laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102,8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1,2%, gada pieauguma temps ir 11,2%.

Gašpuitis informē, ka graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Gašpuitis uzskata, ka vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, norāda Gašpuitis.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka 2023.gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0,9 procentpunktiem. Opmane uzsver, ka bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eirozonas vidējam inflācijas līmenim. Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības.

"Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski," atzīst Opmane.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eirozonā ir lejupejoša, informē ekonomiste. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, skaidro Opmane.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērš uzmanību, ka inflācija Latvijā turpina strauji samazināties un pirmo reizi kopš 2021.gada oktobra tā ir noslīdējusi zem 7%. Vienlaikus ekonomists norāda, ka pārsvarā elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma dēļ kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā jūlijā pieauga par 0,7%. Lai arī "Nord Pool" sistēmā elektrības cena Latvijā jūnijā samazinājās par 15%, elektroenerģijas cena kopumā pieauga par 17,6% salīdzinājumā ar jūniju. Bez sadales tīklu tarifu kāpuma patēriņa cenas Latvijā jūlijā būtu palikušas jūnija līmenī, un gada inflācija būtu jau noslīdējusi zem 6%.

Āboliņš prognozē, ka inflācija Latvijā noteikti turpinās samazināties, un, piemērām, pārtikas cenas Latvijā jūlijā saruka par 1,2%. Mēneša laikā dažādu eļļu, augļu un dārzeņu cenas Latvijā samazinājās par 2-5%, un pārtikas cenu kritums Latvijā, visticamāk, turpināsies arī augustā.

Latvijā jūlijā par nedaudz vairāk kā 2% samazinājās arī siltumenerģijas un cietā kurināmā cenas, un arī šim cenām ir potenciāls turpināt krist, norāda Āboliņš. Pašreizējās siltumenerģijas cenas, kas pārsvarā ir 80-130 eiro par megavatu, ir ievērojami zemākas nekā pērn, tomēr tās nevar uzskatīt par zemām. Dabasgāzes cenas Eiropas biržās šobrīd ir zem 30 eiro un, ja Eiropā līdz ziemai saglabātos pašreizējās gāzes cenas, tad, piemēram, Rīgā siltumenerģijas cenām būtu jāmazinās vēl par 20-25%. Tomēr Āboliņš norāda, ka nākotnes gāzes darījumu cenas uz šo ziemu ir ievērojami augstākas nekā šī brīža cenas, tādēļ šoziem šādu cenu kritumu, visticamāk, neredzēsim.

Pēc Āboliņa prognozēm inflācija Latvijā turpinās samazināties un augustā tā varētu noslīdēt jau zem 5%. Savukārt gada nogalē tā varētu pietuvoties pat 0% un šogad kopumā vidējā inflācija Latvijā varētu būt ap 9%. Āboliņš uzsver, ka inflācijas kritums ir laba ziņa, tomēr pagaidām tas nav devis pozitīvu impulsu ekonomikai. Piemēram, Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu darījumu dati liecina, ka maksājumu karšu apgrozījums Latvijā jūlijā pieauga par tikai par 5,9% salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju, un arī uzņēmēju noskaņojums pēdējos mēnešos ir pasliktinājies.

Vienlaikus ar inflāciju saistītie izaicinājumi, visticamāk, vēl nav beigušies, domā Āboliņš. Pakalpojumu cenu inflācija Latvijā joprojām ir tuvu 10% un pakalpojumu cenas Latvijā jūlijā pieauga par 1,1%.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā naftas cenas pasaulē - OPEC valstu naftas ieguves ierobežojumu un augošā naftas pieprasījuma dēļ - ir pieaugušas no aptuveni 70 ASV dolāriem par barelu līdz 80-85 dolāriem. Tā rezultātā degvielas cenas Latvijā atkal ir sākušas augt. Papildus tam arī citu dabas resursu cenas pasaulē kopš jūnijā ir pieaugušas un, piemēram, neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē jūlijā palielinājās par 1,5%. Ja šīs tendence turpināsies, tad tas var dot jaunu impulsu cenu kāpumam arī Latvijā, brīdina Āboliņš.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka jūnijā gada inflācijas kritums bija rekordstraujš (-4,2 procentpunkti), jo to noteica gan bāzes efekts (dramatiskie notikumi 2022.gadā), gan neparasti liels cenu kritums mēneša griezumā. Jūlijā bāzes efektam neviens vairs nepalīdzēja, jo pret iepriekšējo mēnesi cenas pieauga par 0,7%.

Pēc Strautiņa prognozēm sagaidāms, ka augusta datos redzēsim ļoti tīkamu sezonālo mēneša deflāciju un gada inflācijas kritums atkal paātrināsies, tai noslīdot zem eirozonas vidējā līmeņa. Izslēdzot elektrības tarifu kāpuma ietekmi, cenu līmenis mēneša laikā būtiski nemainījās. Lietuvā patēriņa cenas jūlijā mēneša griezumā samazinājās par 0,2%, bet Igaunijā par 0,6%.

Pēc desmit gadus ilguša izcili mērenas inflācijas perioda (laikā no 2011.gada jūnija līdz 2021.gada jūnijam cenas auga tikai par 14,4%) cenu līmenis sāka strauji augt 2021.gada otrajā pusē, atgādina Strautiņš. Straujais dārdzības kāpums turpinājās līdz šī gada martam, patēriņa cenu indeksam pieaugot par 28,5%. Tad cenu līmenis stabilizējas, trīs mēnešos augot tikai par 0,2%.

Sekoja tikko notikušais cenu kāpums jūlijā, ko noteica elektrības sadales tarifa izmaiņas. Taču augusts šo kāpumu kompensēs, varbūt pat ar uzviju, un cenu līmenis atgriezīsies apmēram tur, kur bija martā. Ja vien nenotiks lielas globālas katastrofas, kopējais patēriņa izmaksu līmenis Latvijā turpmāko divu-trīs gadu laikā mainīsies ļoti maz, prognozē Strautiņš. No darbaspēka izmaksām atkarīgie pakalpojumi turpinās sadārdzināties, bet laikā kopš pērnā pavasara notikušais izejvielu cenu un globālo transporta izmaksu kritums turpinās spiest uz leju preču cenas.

Strautiņa ieskatā viens no svarīgākajiem notikumiem jūlijā - nu jau arī datos, ne tikai veikalu plauktos - ir pārliecinoša pārtikas cenu samazināšanās. Mēneša laikā pārtika un bezalkoholiskie dzērieni kļuva par 1,2% lētāki. Šeit apvienojas divi efekti - sezonalitāte, kas uzkrītoši ietekmēja dārzeņu cenas, un tas, ka ražotāji un tirgotāji ir spiesti pakāpeniski "atdot" patērētājiem izmaksu samazinājumu, ko tiem dod enerģijas un pārtikas izejvielu cenu kritums.

Jūlijā pārtikas cenas mēdz samazināties, bet parasti mazāk nekā par procentu, norāda ekonomists. Sezonālās deflācijas īstie "ražas svētki" visbiežāk ir augusts. FAO globālais pārtikas cenu indekss kopš maija ir stabilizējies, taču veikalu cenu zīmēs ir jāturpina atspoguļoties iepriekš notikušajam izmaksu kritumam, jo FAO indekss ir par 22,4% zemāks nekā pērn martā.

Tāpat svarīgs apstāklis ir gāzes un elektrības cenu samazinājums kopš pērnā augusta, informē Strautiņš. Tikko notikušās elektrības sadales tarifu pārskatīšanas ietekme uz uzņēmumiem kopumā ir tuvu neitrālai, bet attiecībā uz apstrādes rūpniecību un pārtikas tirdzniecību ir pat izmaksas samazinoša.

Ekonomists brīdina, ka pārtikas cenu kritums nenotiks, tā teikt, pa pilnu perimetru. Diemžēl gaļas cenas veikalos turpinās kāpt. ES vidējās cūkgaļas un putnu gaļas cenas ir visu laiku augstākajā līmenī. Cūkgaļas cenas vēsturiski ir bijušas diezgan svārstīgas, bet putnu gaļas cenas iepriekšējā desmitgadē ir kā "viegli robots līdzenums uz pēdējo pāris gadu notikumu fona", un šobrīd esam apmēram 50% virs šī līdzenuma. No kopējās tendences stipri atšķiras arī cukura cena biržās, tāpēc arī saldumi vēl varētu sadārdzināties.

Taču piena produktu, maizes un dārzeņu cenām ir jāsamazinās, uzskata Strautiņš. Pēdējā mēneša laikā ir bijis daudz satraukuma par jauna pārtikas izejvielu sadārdzinājuma risku, tomēr Strautiņš uzskata, ka tas ir pārspīlēts. Uzbrukumi Ukrainas graudu eksporta infrastruktūrai ir noziedzīga rīcība, tāpat kā Krievijas iebrukums Ukrainā, taču šo notikumu dramatisms nav spējis būtiski ietekmēt kviešu cenas.

Elektrības sadales tarifu palielināšanas ietekmē mājokļos patērētās enerģijas cenas mēneša laikā auga par 5,5%, taču šo izmaksu līmenis palika zem augstākā punkta maijā, informē Strautiņš. Viņaprāt, turpmākajos mēnešos šie enerģijas veidi - siltums, gāze, elektrība un malka - atkal kopumā kļūs lētāki. Mājsaimniecībām elektrības cenas mēneša laikā auga par 17,6%, to gada inflācijai pieaugot no 6% līdz 13%. Turpretim augustā un septembrī tā pārvērtīsies par gada deflāciju, jo pērn šajos divos mēnešos elektrības cenas bija īpaši augstas, pat pārsniedzot tikko jūlijā sasniegto līmeni.

"Turklāt šī gada augusta sākumā elektrība biržā ir izcili lēta. Turpina pienākt paziņojumi par apkures tarifu samazināšanu. Parādās pirmās ziņas arī par ūdensapgādes tarifu samazināšanu, kas ir saistīts ar elektrības cenu kritumu. Mērena pretēja jeb inflāciju palielinoša ietekme augustā būs transporta izmaksu kāpumam," pauž Strautiņš.

Viņš uzsver, ka pilnīgi pamatoti pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu izmaksu kāpums pēdējo divu gadu laikā ir radījis vislielāko satraukumu. Taču patēriņa cenu indeksu ietekmē arī ilglietošanas preču cenas. Tādām precēm kā mājsaimniecības iekārtas, informācijas apstrādes ierīces, automašīnas cenu līmenis pēc ilgstoša cenu stabilitātes perioda pieauga apmēram par desmito daļu. Audio un video tehnikai cenas pēc ilgstošas lejupslīdes šajā laikā stabilizējās.

Strautiņš norāda, ka ilglietošanas preču cenu līmenis augstāko punktu sasniedza janvārī - martā, savukārt tagad redzam pakāpenisku atgriešanos pie ilglaicīgajām tendencēm. Tehnikas cenas pret augstāko punktu ir samazinājušās apmēram par procentu, bet informācijas tehnoloģiju ierīcēm - par 6%. Zinot, kas notiek ar elektronikas un elektrotehnikas komponenšu izmaksām un globālajiem transporta pakalpojumu tarifiem, sagaidāma ilgstošu mīnusu ēra šajās statistikas ailēs, prognozē Strautiņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks informē, ka pēdējo divu nedēļu laikā pasaules lielākās centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka, spēra kārtējo soli inflācijas apkarošanā, paceļot savas bāzes procentu likmes par 0,25 procentpunktiem. Eksperti vēl diskutē vai šis bija pēdējais procentu likmju kāpums, taču gan ārēju faktoru, gan arvien vairāk ierobežojošās monetārās politikas dēļ jūlijā inflācija eirozonā ir kritusies no 10,6% pagājušā gada oktobrī (pēc saskaņotā pārtēriņa preču indeksa jeb SPCI) līdz 5,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Arīdzan Latvijā inflācija ir pakāpeniski samazinājusies no savām nesenajām virsotnēm. Jūlijā cenas bija "vien" par 6,4% augstākas nekā 2022.gada jūlijā, un par 0,7% augstākas nekā šī gada jūnijā.

Elektroenerģijas cenu izmaiņu dati tika gaidīti ar vislielāko nepacietību, atzīst Mālnieks. Sociālajos tīklos jau varēja novērot pirmos jūlija rēķinus, kuri daudziem ļoti būtiski kāpuši. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vairākkārtīgu izmaksu pieaugumu neesam novērojuši - elektroenerģijas cenas vidēji kāpušas par 17,6%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tas skaidrojams ar to, ka lielai daļai mājsaimniecību ir vienas fāzes pieslēgums, kam sadārdzinājums nav bijis tik būtisks. Savukārt siltumenerģija kļuvusi vēl lētāka neseno tarifu izmaiņu dēļ. Tas nozīmē, ka pienākot apkures sezonai, iedzīvotāju maciņš tiks tukšots mazāk.

Kopumā joprojām pārtikas produkti jūlijā bija par 11,2% dārgāki nekā pērn, taču pozitīvi, ka redzējām visai strauju cenu kritumu mēneša ietvaros, norāda Mālnieks. Jūlija cenu kritumā pret jūniju būtiska loma bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%), kā arī akcijas samazināja atsevišķu piena produktu cenas.

"Augustā sagaidām, ka cenas vēl kritīs - nupat viena no lielveikalu ķēdēm ir izziņojusi cenu fiksēšanu specifiskām preču grupām. Parasti augustā arīdzan varam vērot jaunās ražas efektu - lejupvērstu ietekmi uz cenām. Tomēr šīs vasaras nelabvēlīgie laikapstākļi visdrīzāk negatīvi ietekmēs ražas ievākšanu un kvalitāti, kas varētu nozīmēt mazāku cenu samazinājumu nekā ierasts," vēsta Mālnieks.

Ekonomista ieskatā pastāv iespējamība, ka inflācijas atkāpšanos kavēs ārējie notikumi, kā, piemēram, nesenais Saūda Arābijas paziņojums par naftas produkcijas apjomu samazināšanu. Arīdzan ir iespējams, ka, Krievijas-Ukrainas kara turpinājuma ietvaros, labības un citu pārtikas produktu eksporta cena pieaugs. Abi šie piedāvājuma šoki rada augšupvērstu globālu spiedienu uz inflāciju.

Skatoties mazliet lokālāk, Latvijas inflāciju arī turpmāk veicinās darbaspēka izmaksas - jau pēc četriem mēnešiem minimālā alga Latvijā kāps par 13%, tas ir, līdz 700 eiro atzīmei, atgādina Mālnieks. Pakalpojumu cenu tendence arīdzan ir krasi mainījusies - no 2015. līdz 2019.gadam pakalpojumu gada inflācija bija vidēji 2,8%. Savukārt no pagājušā gada sākuma līdz šī gada jūnijam tā ir vidēji pieaugusi par 9,1%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas turpinās augt salīdzinoši strauji, lai gan kāpums kļūs mērenāks.

Kopumā "Swedbank" inflācijas aplēses būtiski nemainās. Gada vidējā inflācija tiek lēsta 9,5% apmērā un inflācija decembra mēnesī, salīdzinot ar 2022.gada decembri, ap 3%.