9. augustā aprit trīs gadi kopš pēdējām negodīgajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, kas saasināja masveida protestus pret Lukašenko autoritāro režīmu un pastiprināja Baltkrievijas politiskās opozīcijas un mediju brīvības apspiešanu. Kā situācija attīstījušies šo gadu laikā un vai starptautiskajai sabiedrībai ir kādi instrumenti, lai cilvēktiesību pārkāpumus mazinātu vai sauktu vainīgos pie atbildības? 8. augustā raidījumā "Pasaule kabatā" intervēju ANO īpašo ziņotāju par Baltkrievijas cilvēktiesību situāciju Anaīsu Marēnu (Anaïs Marin).
Jūs esat bijusi īpašā ziņotāja par Baltkrievijas cilvēktiesību stāvokli jau piecus gadus. Kāda bija cilvēktiesību situācija, kad sākāt savu mandātu, salīdzinājumā ar šo brīdi?
Šis mandāts tika izveidots 2012. gadā, kad līdzīgas represijas sekoja 2010. gada apstrīdētajām vēlēšanām. Līdz 2018. gadam, kad sāku pildīt savus pienākumus, situācija bija pat mazliet uzlabojusies. Varējām novērot ja ne gluži liberalizāciju, tad vismaz nelielu uzlabojumu, kas deva cerību, ka valdība varētu sākt sadarboties ar mums un ieviest kādas reformas cilvēktiesību aizsardzībai Baltkrievijā. Diemžēl piecu gadu laikā situācija ir tikai pasliktinājusies, īpaši pēc 2020. gada 9. augusta vēlēšanām, un esmu vairākkārt novērtējusi cilvēktiesību stāvokli Baltkrievijā kā katastrofālu.
Vai 2020. gada vēlēšanas bija lielākais pagrieziena punkts šo piecu gadu laikā?