"Igates" vadītājs robežas būvdarbu kavēšanos vēstulē prezidentam dēvē par "sabotāžu un kaitniecību" (5)

Peilāna ieskatā neviens nevēlas izrādīt iniciatīvu un iesaistīties robežbūvē, jo baidās, ka pret viņu tiks sākta kriminālvajāšana.

Vēstulē uzsvērts, ka to "apliecina gan "Ceļu būvniecības sabiedrības "Igate"", kas līdz 2019.gadā sāktajām represijām uzbūvēja pašlaik uz robežas ar Krieviju esošo infrastruktūru, kā arī sāka būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju, gan vairāku uzņēmumu, kas pieteicās būvēt vēlākajos gados, gan Valsts robežsardzes un citu iestāžu amatpersonu pieredze - ja centīsies būvēt, tiks uzsākti kriminālprocesi".

Peilāns informē, ka 2019.gadā robežas izbūve faktiski tika apturēta, skaļi paziņojot, ka būvnieks - "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate"" - ir nozadzis robežjoslā nozāģētos kokus, sadārdzinājis tiltu izbūvi, izpostījis aizsargājamu teritoriju un veicis citus noziegumus.

"Tagad, četrus gadus vēlāk, jau ir atmestas apsūdzības par tiltu sadārdzinājumu, ir noskaidrots, ka uz robežas nekādas aizsargājamas dabas teritorijas nav un nevar būt, bet kokus izvedis cits uzņēmums. Taču tik un tā tiek mēģināts kaut ko "piemeklēt" - nu kaut vai tik absurdas lietas, ka žoga stieples diametrs ir trīs milimetri, nevis it kā prasītie 3,3 milimetri. To, ka iepirkuma laikā pasūtītājs rakstiskās atbildēs uz pretendenta jautājumu skaidri pateica, ka stieplei jābūt trim milimetriem un šīs atbildes ir iepirkuma sastāvdaļa, sabotāžas veicēji izliekas nesaprotam," raksta Peilāns.

Viņš piebilst, ka uz Krievijas robežas izbūvētā infrastruktūra joprojām nav nodota ekspluatācijā. Peilāns uzskata, ka atbildīgās amatpersonas baidās pieņemt būtiskus lēmumus, velk laiku un izdomā birokrātiskas atrunas. Tā kā uz robežas izbūvētā infrastruktūra nav nodota ekspluatācijā, nav arī iespējams veikt tās uzturēšanu un nodrošināt garantijas remontus, tāpēc infrastruktūra pamazām iet bojā.

Peilāns vēstulē prezidentam piebilst, ka kriminālprocesi, kas ierosināti pret virkni amatpersonu, gandrīz visi izbeigti, daži iepriekš aizturētie iztiesājuši kompensācijas no valsts, daži tiesu darbi vēl gaidāmi, taču "neviens vairs nevar novērst to ļaunumu, kas nodarīts Valsts robežsardzes, kas godprātīgi veic valsts robežas apsardzi, reputācijai".

Peilāns piedāvā Rinkēvičam sniegt sīkāku informāciju gan par situāciju, kāda ir Austrumu robežas izbūvē, gan par to, kā būvniecība tika apturēta, gan par to, kas bija apturēšanas iniciatori un īstenotāji. Vēstulē Peilāns pauž pārliecību, ka tas, ka pašlaik Austrumu robeža nav izbūvēta, bet iespējamās celtniecības pabeigšanas izmaksas ir pieaugušas 5-6 reizes, nav noticis nejauši, bet ir bijis plānota sabotāža un kaitniecība.

Jau ziņots, ka atbilstoši VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) minētajam šobrīd pirmajā kārtā valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves jomā gar Latvijas-Baltkrievijas robežu ir izbūvēts žogs 78% apmērā no plānotā. Žoga izbūvi plānots pabeigt līdz šā gada rudenim, bet visu infrastruktūru - līdz gada beigām.

Savukārt otrajā darbu kārtā ir sākta būvlaukumu iekārtošana, ir pilnībā atmežota valsts robežas josla 30,47 kilometru garumā, kā arī turpinās projektēšana. Papildu atmežošana nepieciešama patrulēšanas joslas izveidei gar publiskajām upēm nepilnu 29,77 kilometru garumā. To būs iespējams īstenot tiklīdz būs pabeigts darbs pie infrastruktūras izbūves projekta izstrādes. Otrajā darbu kārtā plānots iespējami ātri izbūvēt visu žogu, robežjoslas labiekārtošanu pabeidzot līdz 2024.gada beigām.

Trešajā jeb Daugavas darbu kārtā norit sešu sakaru torņu ar pievedceļiem projektēšana.

Vienlaikus, attīstoties projektam, darbu izpildītājs "Citrus Solutions" piesaista vēl papildu apakšuzņēmējus, tostarp uzrunā arī būvuzņēmējus no Latgales. Pašlaik projektā ir iesaistīti 130 darbinieku.

Projektā kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga izbūves pirmā kārta 85,9 kilometru garumā tiks pabeigta līdz 2023.gada rudenim, bet otrā kārta 63,9 kilometru garumā un trešā kārta apmēram 16,7 kilometru garumā - līdz 2024.gada beigām.

Pirmo divu robežas infrastruktūras izbūves kārtu kopējās būvniecības un saistīto pakalpojumu un darbu izmaksas ir 102,7 miljoni eiro. Trešās kārtas ietvaros izbūvējamo sešu sakaru torņu ar pievedceļiem budžets (būvdarbi, saistītie darbi un pakalpojumi) plānots apmēram 3,6 miljonu eiro apmērā. Tos ir plānots segt ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada jūlijā prokuratūra nosūtīja tiesai lietu, kurā par krāpšanu Austrumu robežas izbūvē apsūdzētas vairākas personas, tostarp būvuzņēmējs Peilāns.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu piecu personu apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā, kas veikta būvniecības procesos atbilstoši noslēgtajiem iepirkuma līgumiem. Līgumi slēgti par Latvijas un Krievijas robežas joslas infrastruktūras izbūvi un Latvijas un Baltkrievijas robežas ierīkošanu. Vienlaikus tiesai nosūtīts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie uzņēmuma pārstāvji ar mērķi prettiesiski samazināt būvniecības izmaksas uzņēmuma interesēs vienojās par krāpšanas izdarīšanu. Personas ilgstošā laika periodā noslēdza līgumus, uz kuru pamata nelikumīgi, pārkāpjot Publisko iepirkumu likuma prasības, noslēdza vienošanos par projektā un iepirkumā neparedzētu darbu veikšanu.

Tāpat izbūvējamie objekti, kas bija paredzēti saskaņā ar projektu un iepirkumu, tika būvniecības gaitā nomainīti uz lētākiem objektiem.

Prokurores ieskatā pie būvniekam izdevīgākiem risinājumiem pieskaitāma, piemēram, līmētu koka konstrukciju izmantošana metāla caurteku vietā un skrūvpāļu izmantošana laipām pontonu vietā, kā arī lētāka žoga uzlikšana uz Latvijas-Krievijas robežas.

Lietā apsūdzības par krāpšanas atbalstīšanu celtas arī Valsts robežsardzes atbildīgajām personām un būvuzraugam.

Krāpšanas rezultātā no Valsts robežsardzes finanšu līdzekļiem tika veiktas nelikumīgas izmaksas vairāk nekā 7,6 miljonu eiro apmērā.

Lietā apsūdzēts Māris Peilāns, Kaspars Macāns, Uldis Zemmers, Jolanta Ķikute un Valērijs Bluss.