Cihanouskis, Babariko, Koļesņikova: Baltkrievijas sirdsapziņas cietumnieki tuviniekiem vairs nav sasniedzami (2)

Aleksandrs Lukašenko pie varas Baltkrievijā ir kopš 1994.gada. "Freedom House" veidotajā Pasaules brīvības indeksā Baltkrievija ierindota starp nebrīvākajām pasaules valstīm. Jau iepriekš bija skaidrs, ka Baltkrievijā nenotiek brīvas vēlēšanas, taču pirms trim gadiem Lukašenko jau pavisam neslēpti un bez mēra sajūtas apkaroja savus potenciālos sāncenšus. 

Lukašenko reālākais sāncensis bija baņķieris Viktors Babariko. Par spīti tam, ka Babariko bija gan vairāku sabiedrībā atpazīstamu cilvēku, gan tautas atbalsts, par oficiālu prezidenta amata kandidātu Babariko tā arī nekļuva, jo Baltkrievijas Centrālā vēlēšana komisija neieskaitīja lielu daļu savākto parakstu, kas bija prasība visiem prezidenta kandidātiem. Pie vēlēšanām netika pielaists vēl viens spēcīgs kandidāts - bijušais diplomāts un uzņēmējs Valērijs Cepkalo. 

2020.gada 18.jūnijā Babariko un viņa dēls tika aizturēti un tiesāti, it kā par nelikumībām bankā "Belgazprombank" un "nacionālās drošības interešu apdraudēšanu". Starptautiskās organizācijas atzinušas viņus par sirdsapziņas cietumniekiem.

Dažas nedēļas pirms gaidāmajām vēlēšanām Babariko un Cepkalo kampaņu štābi nolēma sadarboties ar Svjatlanu Cihanousku, kura bija pieteikusi savu kandidatūru pēc tam, kad viņas vīra, blogera Sergeja Cihanouska ideja kandidēt beidzās ar aizturēšanu. Lukašenko režīms nebija licis šķēršļus Cihanouskas kandidatūrai - iespējams, par zemu novērtējot iespēju, ka "parasta mājsaimniece" varētu nopietni sašūpot vēlēšanas. Taču tieši tas arī notika. Kad 2020.gada 9.augusta vakarā oficiālās vēlētāju aptaujas pie iecirkņiem uzrādīja, ka Lukašenko ieguvis ap 80% balsu, lieli baltkrievu pūļi izgāja ielās. Protesti turpinājās vairākas nedēļas, un Lukašenko režīms tos brutāli apspieda un aizturētos protestētājus turēja aizturēšanas centros, kur tie piedzīvoja vardarbību.

Kas ar opozicionāriem notiek tagad?

Vairāki opozicionāri piespiedu kārtā vai brīvprātīgi aizbrauca no valsts. Cihanouska pēc vēlēšanām tika uz septiņām stundām aizturēta, pēc kā Baltkrievijas drošības dienesti aizveda viņu līdz Lietuvas robežai. Tika publicēts acīmredzami ar draudiem ierakstīts video, kurā Cihanouska aicina baltkrievus izbeigt protestus un pieņemt Lukašenko uzvaru. Vēlāk viņa intervijā stāstīja, ka viņai esot likts izvēlēties "starp bērniem un cietumu". Viņa izvēlējās kopā ar bērniem aizbraukt no Baltkrievijas, taču pēc tam turpināja ļoti aktīvi darboties kā Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas seja, piedaloties dažādos pasākumos un tiekoties ar dažādu pasaules valstu politiķiem. Šī gada martā Cihanouskai Baltkrievijā aizmuguriski tika piespriests 15 gadu cietumsods.

Cihanouskas vīrs Sergejs Cihanouskis visu šo laiku aizvadījis ieslodzījumā. 2021.gadā viņam piesprieda 18 gadu cietumsodu.

Šī gada jūlijā Cihanouska atklāja, ka saņēmusi anonīmu ziņu, ka viņas vīrs esot miris. "Šodien es saņēmu ļoti dīvainu un šausminošu ziņu. Nezināma persona raksta, ka mans vīrs Sergejs ir miris Žodzinas cietumā," viņa rakstīja sociālajos tīklos. "Šim apgalvojumam nav nekādu pierādījumu. Šī nav pirmā reize, kad šādas baumas izplatās, un es nezinu, kā to komentēt. Man nav ziņu no Sergeja kopš 9.marta, un advokātiem ir liegta pieeja viņam."

Viņa uzskata, ka vēsts varētu būt  "kārtējais režīma mēģinājums izdarīt spiedienu ne tikai uz politieslodzītajiem (..), bet arī uz viņu ģimenēm". "Es katru dienu uztraucos par Sergeju. Ir ļoti grūti dzīvot, ja nezini, vai tavs vīrs ir dzīvs vai miris," viņa piebilda.

Mēnesi pēc 2020.gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Baltkrievijas varasiestādes gaišā dienas laikā uz ielas nolaupīja Mariju Koļesņikovu, kura sākumā vadīja Babariko prezidenta kampaņu, bet vēlāk pārstāvēja Cihanouskas kampaņu. Koļesņikovu pēc tam aizveda uz Baltkrievijas–Ukrainas robežu un mēģināja piespiest pamest valsti, taču viņa saplēsa savu pasi un atteicās pamest Baltkrieviju. Uzreiz pēc tam viņa tika ieslodzīta, un 2021.gada septembrī Koļesņikovai piesprieda 11 gadu cietumsodu. 

Koļesņikovas māsa šonedēļ raidorganizācijai BBC atklāja, ka ģimene gandrīz pusgadu nav saņēmusi no viņas nekādas ziņas – viņai neļauj ne izmantot telefonu, nedz sūtīt vēstules, nedz arī tikties ar advokātu vai tuviniekiem.

"Katru dienu gaidu kādu ziņu," stāsta Koļesņikovas māsa Tatjana Homiča. "Mēs patiesībā pat nezinām, vai viņa ir dzīva vai mirusi. Es ceru, ka tas viņu nesalauzīs, taču, protams, tādas lietas atstāj iespaidu uz jebkura cilvēka prātu. To var uzskatīt par spīdzināšanu."

Arī uz 14 gadiem notiesātais Babariko, kura dēlam Eduardam jūlijā tika piespriests astoņu gadu cietumsods, ir pazudis no redzesloka. Aprīļa beigās Viktors Babariko tika nogādāts slimnīcā pēc tam, kad saskaņā ar izskanējušajām ziņām cietumā esot ticis piekauts tik smagi, ka esot bijis atpazīstams tikai pēc ieslodzītā numura uz viņa apģērba.

Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas aplēsušas, ka patlaban Baltkrievijā ir vairāk nekā 1500 politieslodzīto. 

Politieslodzītie piedzīvo necilvēcīgu un degradējošu attieksmi un spīdzināšanu. Vairāki ieslodzījumā miruši. Nesenākais gadījums ir baltkrievu mākslinieka Alesa Puškina nāve cietumā Grodņā.