Krieviju sasniedzis "dolāru un eiro" bads (18)

Pašlaik Krievijas valūtu tirgus sasniedz arvien jaunus antirekordus. Eiro ir kļuvis  par 107 rubļiem dārgāks, bet dolārs par 98 rubļiem. Starpbanku kreditēšanas sistēma ārvalstu valūtu trūkuma dēļ faktiski pieredzējusi krahu.

Otrdien, 8. augustā, operācijas ar dolāriem Maskavas biržā tika apliktas ar bezprecedenta procentu likmi – 33%. Tieši tik no darījumu summas bija gatavas maksāt bankas citiem tirgus dalībniekiem, lai saņemtu īstermiņa kredītus amerikāņu valūtā.

Dolārs Krievijas naudas tirgū kļūst dārgāks jau kopš jūlija. Augustā valūtas deficīts strauji pieauga. Ja jūlijā vidējā brīvās valūtas izvietošanas likme bija ap 7%, tad augustā vidējā likme pieaugusi līdz 18-19%. Ar eiro ir līdzīgas tendences.

Pēc Krievijas Centrālās bankas datiem, Krievija eksporta jomā joprojām nopelna vairāk nekā 30 miljardus dolāru ik mēnesi. 40% darījumu notiek rubļos, līdz ar to šie darījumi nepapildina Krievijas ārvalstu valūtu krājumus. Vēl gandrīz trešdaļa darījumu notiek juaņās, kas faktiski uzreiz aizplūst atpakaļ uz Ķīnu.

Tādējādi lielākie eksportētāji biržā pārdod vien 300-350 miljonus dolāru dienā, kas ir par 60% mazāk nekā pirms gada (jūlijā – 6,9 miljardi dolāru pret 17,2 miljardiem dolāru pērn).

Ja izslēdz rubļu shēmas, tad Krievijas ekonomika pirmo reizi 21. gadsimtā dzīvo ar tirdzniecības balansa deficītu. Jūnijā valūtas tirgū faktiski apstājās valūtas ieplūšana tirgū.

Kopš gada sākuma dolāra kurss Krievijā audzis par 40%, bet Centrālā banka jūlijā paziņoja, ka “neredz pamatu uztraukumam par finanšu stabilitāti”. Tomēr trešdien Centrālā banka paziņoja, ka pārtrauca valūtas iepirkšanu tirgū pēc vispārējiem nosacījumiem pārāk augsto procentu likmju dēļ.”

Tāpat Centrālā banka saglabās tirdzniecību juaņās, tas ir, norēķināsies ar Ķīnu par importa pakalpojumiem, tādējādi atgriežot juaņas Ķīnai. Juaņu iepirkšana savu rezervju papildināšanai un valsts investīcijām gan tiks apturēta.

“Centrālajai bankai acīmredzot beidzās pacietība. Tomēr īstenotie pasākumi nav efektīvi. Samazināt kapitāla aizplūšanu Centrālā banka nevar, jo tas nav tās atbildības zonā, taču banka arī nevar pacelt procentu likmi tā, ka tas ļautu noturēt kapitālu valstī,” skaidro ekonomists Dmitrijs Poļevojs.

Cits analītiķis, Deniss Popovs arī šaubās, vai Centrālās bankas mēģinājumi apturēt kapitāla aizplūšanu nostrādās.

“Dolāra tuvošanās 100 rubļu atzīmei, kas nav sasniegta kopš kara sākuma, var likt Centrālajai bankai pieņemt asākus lēmumus. Domājams, ka banka centīsies vairāk stabilizēt situāciju,” norāda Popovs.