"Tava priekšzīme - svarīgākā ceļazīme!" CSDD sāk jaunu kampaņu par bērnu drošību uz ceļa

Valsts policijas statistika atklāj, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits, kas notikuši, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, un kuros iesaistīti bērni vecumā līdz 18 gadiem, šogad laikā līdz jūnijam, salīdzinot ar pērno gadu, ir palielinājies par 62%. Turklāt liela daļa bērnu elektroskrejriteņus izmanto neatļautā vecumā līdz 14 gadiem.

Arī CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks apstiprina, ka situācija ir satraucoša: “Diemžēl šogad bērni ceļu satiksmes negadījumos cietuši vairāk nekā iepriekšējos gados. Un tam ir vairāki iemesli. Piemēram, pieaugošā satiksmes intensitāte, jo aizvadīto gadu laikā ir palielinājies ne vien automašīnu, bet arī dažādu mikromobilitātes braucamrīku skaits uz ceļiem, kas īpaši uzrunājuši mazāk pieredzējušos un līdz ar to arī lielākam riskam pakļautos ceļu satiksmes dalībniekus – bērnus un jauniešus. Tāpat bērnu drošību ietekmē viņu uzvedība uz ceļa un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – šajā ziņā liela loma drošu paradumu iedibināšanā ir priekšzīmīgai vecāku rīcībai un zināšanām.

Tiesa, mēs, pieaugušie, šajā ziņā daudz kļūdāmies, aizmirstot, ka bērni no mums mācās. Kā liecina aptaujas dati, arī zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem vecākiem ir jāuzlabo.”

Krītot no elektroskrejriteņa, visbiežāk tiek traumēta galva, seja un rokas

Līdz jūlija beigām 58 bērni, kas šogad nonākuši Bērnu slimnīcā, atzinuši, ka trauma gūta, krītot no elektroskrejriteņa. Pagājušajā gadā jūlija beigās šis skaitlis bija 42. Līdz ar to Bērnu slimnīca novēro gadījumu skaita pieaugumu, un šogad ir bijušas īpaši smagas traumas. Pagājušajā gadā visvairāk traumu, krītot no elektroskrejriteņiem, Bērnu slimnīcas pacientiem bija augustā - 23. Šogad mēneša “rekords” tika pārspēts jau maijā.

Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurgu asociācijas prezidents Jānis Upenieks atklāj, ka gūtās traumas, krītot no elektroskrejriteņiem, ir smagas, un smagi cieš tieši galva. “Krītot no elektroskrejriteņa, biežāk gūtās traumas ir galvas, sejas un roku traumas. Labākajā gadījumā tie ir sasitumi, kas milzīgas sekas nerada, tomēr ir arī daudz gadījumu, kad bērni gūst smagas traumas, piemēram, vaļējus lūzumus, kad nepieciešama operēšana, intensīvā terapija un ilgstošs atveseļošanās process. Dažādi pētījumi liecina, ka, pārvietojoties ar elektroskrejriteni, ir aptuveni 2 līdz 3 reizes augstāks risks gūt tieši galvas traumu. Lai mazinātu traumu smagumu, viens no risinājumiem ir aizsarglīdzekļu, īpaši ķiveru, izmantošana,” norāda J. Upenieks.

Kā norāda “If Apdrošināšana” personu risku apdrošināšanas risku vadītāja Inga Draule, ja salīdzina nelaimes gadījumu apdrošināšanas pieteikumu skaitu, kas iesniegts šajā un aizvadītajā gadā, tad redzams, ka līdz šim brīdim atlīdzību pieteikumu skaits jau ir trīskāršojies: “Lai gan lielākoties saņemam atlīdzības pieteikumus par gadījumiem, kuros cieš pilngadīgi elektroskrejriteņu vadītāji, tomēr vasaras mēnešos esam saņēmuši atlīdzību pieteikumus arī par bērniem, kuri jaunāki par 14 gadiem.

Piemēram, fiksējām gadījumu, kad 13-gadīgs bērns bija vadījis elektroskrejriteni un pēc neveiksmīga manevra piedzīvojis kritienu, kā rezultātā lauzis četrus plaukstas kaulus.

Diemžēl varam secināt, ka, vadot elekroskrejriteni, bieži tiek izvēlēts nepiemērots braukšanas ātrums, jo vairumā pieteikumu nelaimes gadījumu apstākļi tiek raksturoti, norādot “nepaguvu nobremzēt” vai “pēkšņi priekšā parādījās bedre, cilvēks, automašīna,” stāsta I. Draule.

Redzot bērnu uz elektroskrejriteņa neatļautā vecumā, 31% iedzīvotāju uzskata, ka tā nav viņu atbildība

Kā rāda CSDD aptaujas dati**, lai gan 57% iedzīvotāju nav saskārušies ar situācijām, kurās bērni neatļautā vecumā brauc ar elektroskrejriteni, 31% norādīja, ka, redzot šādu situāciju, nav bērnu apturējuši vai aizrādījuši viņam, jo uzskata, ka tā nav viņu atbildība. Tikai 6% aptaujāto ir tūlīt rīkojušies un aizrādījuši bērnam par situācijas bīstamību. Savukārt 2% aptaujāto ir nekavējoties informējuši Valsts policiju par šo notikumu un vēl tikpat – ievietojuši informāciju par redzēto situāciju sociālajos tīklos.

Turpina A. Aksenoks: “Dati pārsteidz ne tikai tādēļ, ka ļoti daudzi ir redzējuši bērnus uz elektroskrejriteņiem neatļautā vecumā, bet arī tādēļ, ka pieaugušie šādās situācijās ir bijuši vienaldzīgi. Izpratni par ceļu satiksmi un tās kultūru neveido tikai vecāki, bet mēs kā sabiedrība kopumā. Tāpēc svarīgi, lai priekšzīme ir un paliek augsta prioritāte visiem, arī tad, ja tas prasa rīcību situācijās, kur nav iesaistīti mūsu pašu bērni.”

Viņš papildina, ka ar mērķi veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus u.tml., š.g. 27. jūlijā CSDD, Bērnu slimnīca un Valsts policija sāka kampaņu “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme”, kas aicina visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās, arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem.

Kampaņa vērš uzmanību uz trim būtiskām situācijām ceļu satiksmes negadījumos, kuros cieš bērni, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti, līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzēt; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt un tas ir transportlīdzeklis 1 personai.

Kampaņas “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme” videoklips 

Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Valsts policiju un “If Apdrošināšana”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.

*Aptauja tika īstenota 2023. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni vecumā līdz 14 gadiem.

**Aptauja tika īstenota 2023. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1000 ekonomiski aktīvi Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem.