Estere: šī gadsimta jaunieši ir slinki, bet es vēlos pret to cīnīties!

Jau rakstījām par projekta enerģiskajām mentorēm. Tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!

Pastāsti īsi par sevi: kas tu esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim mācījusies un apguvusi?

Mani sauc Estere Vīksne, un es nāku no skaistas Latvijas pilsētas - Siguldas. Esmu jauna, radoša un aktīva jauniete, kura cenšas ar saviem darbiem un stāstiem iedvesmot apkārtējos cilvēkus. Esmu mācījusies Siguldas pilsētas vidusskolā, bet pabeidzu vispārējo izglītību tālmācībā. Piedalījos dažādos Erasmus+ projektos, un viens no tiem deva iespēju dzīvot un strādāt ārzemēs.

Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem un mērķiem? Pastāsti, kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji.

Kad biju maza, vēlējos aizceļot uz džungļiem. Ļoti vienkārši - aizvediet mani tur un es vēlos izdzīvot no pieejamajiem resursiem. Uzkāpt palmā, lai iegūtu sev ēdienu, vai gatavot nakšņošanas vietu no niedrēm u.tml. Tas bija pirmais solis idejas līmenī. Tad pienāca vasara, kurā strādāju bērnudārzā, kur paralēli darbojās nometne. Man šķita, ka šai nometnei nebija izglītojošs saturs un bērni tikai 1/2 stundas dienā pavada ārpus telpām, lai gan ārā spīd saulīte. Tā arī radās mana ideja par nometnēm ārpus telpām – dabā, ar pilnvērtīgu un izglītojošu saturu.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos, kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Mūsdienās lielākā daļa bērnu ir ļoti “piesieti ekrāniem”. Man ir skumji redzēt to, ka bērni priekšroku dod telefonam, nevis pastaigai mežā vai īsam braucienam ar velosipēdu. Bērniem ir jādod iespēja izzināt dabas procesus un iepazīt vidi, kurā mēs dzīvojam. Tā ir paaudze, kuru ir iespējams mainīt, būt radošiem un iedvesmot.

Uzskatu, ka arī vecākiem tas ir ļoti vērtīgi, ka viņu bērni pavada laiku svaigā gaisā un draudzējoties ar dzīviem, nevis virtuāliem cilvēkiem.

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Atvēru mājaslapu visasiespējas.lv ar citām interesēm un ieraudzīju šo programmu. Man šķita aktuāla un interesanta. Nosūtīju pieteikuma video un nu jau esmu trīs nedēļas šajā programmā. Es vēlējos satikt jaunas, iedvesmojošas meitenes ar sapņiem un redzēt to, kādas ir aktuālās tēmas un idejas šobrīd.

Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs - pastāsti par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi stiprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem.

Kā pirmo sāpīgo pieredzi varu minēt sportu. Es biju sev izvirzījusi konkrētus mērķus, centos un gadiem ilgi trenējos, neapmeklējot skolas pasākumus, draugu dzimšanas dienas un jebko citu, kas pārklājas ar treniņu laikiem. Vienmēr bija sajūta, ka mana degsme un centība “atmaksāsies”, taču nē, nācās piedzīvot gadiem ilgu atraidījumu, jo neesmu pietiekami ātra. Tas bija emocionāli ļoti grūts posms manā dzīvē, jo tika ieguldīts daudz laika un enerģijas. Pat šodien atskatoties man nav patīkamas sajūtas, taču apzinos, ka tas vienkārši nebija domāts man, esmu radītam kam citam. Esmu pateicīga par tiem gadiem, kuros cītīgi trenējos, kā arī lielu paldies varu teikt savai trenerei Guntai Blūmiņai, jo tieši sports un trenere man iemācīja pacietību, disciplīnu un mīlestību pret sportu.

Kā otru pārdzīvojumu varu minēt pirms pieciem gadiem piedzīvoto  sprādzienu mājās, kas sekundes laikā mainīja visu to, kā es skatos uz dzīvi un vērtībām.

Ja iepriekš domāju to, ko vilkt mugurā, lai klasesbiedriem patiktu, tad tagad es katru dienu pateicos, ka mani ir iespēja elpot. Šī situācija mani piezemēja līdz līmenim, kad esmu priecīga un novērtēju pat vismazākās situācijas un nečīkstu par to, kā man nav.

Ko jaunietim būtiski apzināties un ņemt vērā, lai sāktu sekot savam sapnim?

Tici saviem sapņiem un sāc darboties, lai tos sasniegtu. Neiedziļinies tik daudz, vai es to vispār drīkstu darīt, vai kādam tas ir vajadzīgs, ko par mani kāds padomās. Sāc rīkoties, un tad atbildes uz šiem jautājumiem atnāks pie tevis.

Kā tu raksturotu šī gadsimta jauniešus?

Jaunieši prot ātri apieties ar daudzām un dažādām mājaslapām, aplikācijām un sasniegt iespaidīgus rezultātus, taču tas ne vienmēr attīsta prātu, jo viss jau ir “uzlikts kā uz paplātes”.

Varbūt skarbi no manas puses, bet es teiktu – šī gadsimta jaunieši ir slinki, ar augstām ekspetācijām, pārdzīvo un pārlieku pārdomā nesvarīgus notikumus. Bet ir arī aktīvi un radoši jaunieši, kas cenšas sasniegt savus mērķus un cīnās par cita veida vērtībām.

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?

Padomā, kas ir tie pirmie soļi, kas tevi vedīs tuvāk sapņa piepildīšanai. Ja sper šo soli un vēl ir interese un degsme, veic otro soli. Tādā veidā soli pa solim redzēsi, vai vispār šis mērķis ir aktuāls vai tā bija tikai īsa brīža iegriba.