Megija: es nevēlos, lai jaunieši izjūt to, ko izjutu es, – stagnāciju par nākotni

Jau rakstījām par projekta enerģiskajām mentorēm. Tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!

Pastāsti īsi par sevi: kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim mācījusies un apguvusi?

Sirdī esmu un vienmēr būšu liepājniece, tomēr pēdējos dažus gadus dzīvoju, studēju ekonomiku un strādāju par asistenti cilvēkresursos Rīgā. Man patīk mans darbs; tajā man ir iespēja sadarboties ar cilvēkiem un iegūt daudz jaunu kontaktu. Mans sapnis ir strādāt ārpus Latvijas, piemēram, Dubaijā vai Spānijā, sadarbojoties ar cilvēkiem. Mana sirdslieta ir dejošana, skolas laikā dejoju mūsdienu dejas, braucu uz sacensībām ar komandu, šobrīd gan vairāk pati izmantoju izdevību, kad laiks aizdoties uz jūrmalu un izdejoties. Man patīk radīt svētkus – vienmēr uz svētkiem sev mīļajiem veidoju rokām veidotas kartītes, kā arī pašai patīk organizēt ballītes. Uzskatu, ka esmu daudzveidīga un spēju pielāgoties dažādām dzīves situācijām.

2. Kā dzima sapnis par taviem nākotnes plāniem un mērķiem?

Man vienmēr ir paticis domāt, kā varētu izskatīties mana nākotne, kādas profesijas pārstāve es varētu būt. Šobrīd, jo vairāk skatos, jo vairāk lasu dažādas biogrāfijas, jo vairāk arī iepazīstu un saprotu to, ka dzīve ir ļoti gara, un, manuprāt, diezgan iespaidīgs šķiet fakts, ka visa dzīve būtu jānostrādā vien profesijas jomā, līdz ar to uzskatu, ka dzīvē ir jāizmēģina dažādas lietas, jādara tas, ko saka sirds.

Līdz ar šo ir saistīts arī mans šīs programmas mērķis - veidot informatīvās un praktiskās nodarbības jauniešiem skolās 8. un 9. klasēs.

Pastāsti, kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji.

Tā kā pati vienmēr esmu bijusi pilna dažādām idejām, ko es vēlētos darīt, kādā  jomā vēlos strādāt, tas tieši manī radīja milzu apjukumu un īstenībā tukšuma sajūtu. Pati no pieredzes arī atceros, ka plašas iespējas iepazīt un izmēģināt dažādas profesijas nemaz nebija, kā arī karjeras konsultanti skolās netiek pietiekami  reklamēti. Es tiešām ticu, ka ir daudz šādu jauniešu, kas iestrēgst savās idejās, kuriem šādas praktiskās darbošanās nāktu par labu skaidrākam prātam. Arī  jauniešiem, kuriem domas par karjeru vēl nešķiet necik svarīgas, tas liktu aizdomāties  par, iespējams, nepieciešamību domāt par to.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos, kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Šī mērķa mērķauditorija ir tieši 8. un 9. klase, jau ieviestajā jaunajā izglītības programmā, stājoties vidusskolā, ir jāizvēlas tā saucamais labumu grozs, ar jomu, kuru jaunietis vēlas mācīties, līdz ar to šāda iesaiste jauniešiem liktu aizdomāties par  savas karjeras plānošanu un salikt idejas un vēlmes pa plauktiņiem, lai pieņemtu  pareizāko lēmumu. Savukārt vēl šāda iniciatīva ļautu jaunietim atrast savas vēlamās jomas, un, iespējams, tas varētu palielināt studētāju skaitu, kā arī samazinātu bezdarba līmeni jauniešu vidū. Pāri visam – es nevēlos, lai jaunieši izjūt to, ko izjutu  es, – tukšuma sajūtu un stagnāciju par nākotni. Nākotnei un domām par karjeru ir  jābūt pozitīvi vērstām, ar plašām iespējām tikties ar karjeras konsultantu, iespēju  kontaktēties ar nozaru profesionāļiem utt.

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Skolas laikā gan bieži neizmantoju tādas izdevības, jo biju nofokusējusies uz deju treniņiem un skolu, līdz ar to šobrīd, kad esmu nomainījusi vidi, vēlos iegūt šādu pieredzi. Pirms gada arī piedalījos SEB vasaras Youth LAB prakses programmā, kur ieguvu pieredzi attīstot savu karjeru, kā arī attīstot inovatīvo  domāšanu. Interesanti ir tas, ka šogad studiju laikā apmēram aprīlī/martā pie sevis domāju, ka šajā vasarā paralēli darbam vēlētos, lai būtu iespēja piedalīties iedvesmojošā programmā, kur varētu iegūt jaunus kontaktus un izkāpt ārpus komforta zonas, un par "Beat It" projektu uzzināju tieši divas dienas pirms pieteikumu iesniegšanas beigām. Steigšus arī centos saprast to, ko vēlētos izdarīt šīs programmas laikā, un pieteicos ar vairākām idejām beigās.

Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas.

Es esmu ļoti pateicīga "Beat It" organizatoriem – Janai, Zandai, Elīnai par iespēju sadarboties tieši ar savu mentori – Ritu Majori. Viņa tik tiešām ir speciāliste savā jomā. Otrajā programmas nedēļā biju apjukusi domās un ļoti pārdomāju sevis izvēlēto mērķi, bet Rita lieliski spēja uzdot īstos jautājumus, apstādināt mani un likt man apdomāties tā līdz galam. Tieši sadarbībā ar Ritu man patīk praktiskums, viņa dos reālus uzdevumus, kas palīdz saprast nākamo plāna punktu, caurumus un iztrūkumus, kā arī paša mērķa nozīmīgumu man pašai. Paldies Ritai, viņa tik tiešām zina, ko dara, un ir profesionāle! 😊

Mums nevienam dzīve nav bijusi rožu dārzs. Pastāsti par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi stiprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem.

Es domāju, ko atbildēt uz šo jautājumu, un tādas īstas atbildes, kādu vēlētos noformulēt, nav. Protams, dzīve ir pilna dažādiem notikumiem, priecīgiem un ne tik priecīgiem, bet es esmu pateicīga par visu, kas man dzīvē dots, – tas man tā ir bijis vienmēr. Es uzskatu, ka esmu bagāta, jo man ir vislabākā komanda, ģimene – mamma, māsa un viņas bērni, kā arī man ir dots viss, lai es varētu pilnvērtīgi dzīvot – baudīt, redzēt, sajust, ēst suši un vērot saulrietu. Kur vēl labāk? 😊 Gan veiksmes, gan neveiksmes jau mūs katru veido par labāku mūsu pašu versiju. Un tomēr reizēs, kad liekas, ka nu sliktāk vairs nevar, man ļoti palīdz divas atziņas: neviens tev neko nav parādā un, iespējams, tam tā vienkārši bija jānotiek; tas palīdz palaist sāpi vaļā. Atbildot uz jautājumu, es teiktu, ka man ir skaists rožu dārzs, kurā, protams, ir atrodami dadži, bez tiem jau šis skaistums neizveidotos.

Ko jaunietim būtiski apzināties un ņemt vērā, lai sāktu sekot savam sapnim?

Ir svarīgi saprast, ka dzīve un ikdiena ļoti mainīsies, kad sāksi sekot savam sapnim, un ne visi sapņa realizāciju atbalstīs, līdz ar to attīstība nebūs tāda skaisti augoša līnija, bet gan līdzīga tādai kā atsperei – būs emocionālie un fiziskie kritumi un grūtības, bet cauri tam tāpat veidosies sapņa realizācijas attīstība. Un tas ir pilnīgi okei, ja esi iesācis darīt, bet saproti, ka tomēr tas nav par tevi un pretojies mērķim. Dzīve ir gara, tieši tāpēc ir svarīgi darīt un izmēģināt, lai sarastu, kam ir lemts būt.

Kā tu raksturotu šī gadsimta jauniešus?

Jaunieši – dažādību iespēju laiks. Skola, klasesbiedri, treniņi, draugi, projekti, sociālie tīkli, tīklošanās – ir tik daudz dažādu kanālu, tik daudz dažādu iespēju jaunietim atrast sev interesējošās jomas un hobijus.

Vai esi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Kā skaties uz šo tēmu?

Es varu būt pateicīga, jo skolas laikā netiku ne fiziski, ne emocionāli aizskarta. Protams, apkārtējiem vienmēr būs viedoklis, jo cilvēkam ir tendence censties meklēt citos kaut ko, lai paši ar sevi apmierinātos un, lai vai cik savādi būtu, mēs katrs katra stāstā esam savādāks.

Šī gan diemžēl ir ļoti aktuāla tēma cauri laikam, un iespējas darīt pāri otram tikai paplašinās, palielinoties pieejai sociālo tīklu platformās. Es tiešām īsti nesaprotu: kāds guvums ir darīt pāri otram? Vai tiešām viņi kļūst laimīgāki? Vai tiešām viņi gūst baudu no tās? Liekas neiedomājami – mēs tomēr katrs katrs esam uz šīs zemes, mums katram ir vieta šeit.. Uzskatu, ka mums arī sabiedrībai kā tādai ir jākļūst pieņemošākai, mums nav jādraudzējas vienam ar otru, nebūt ne, ne visiem ir “pa ceļam”, bet lielāku cieņu vienam pret otru būtu jāvairo, jo dienas beigās mēs katrs esam tik dažādi – dažādībai ir jābūt!

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?  

Nebaidīties izmēģināt katru savu sapni – nav svarīgi, vai tas piepildās kā cerēts, jo galvenais, esot jaunam, ir iepazīt sevi, darot dažādas lietas.  Ja galvā kņud daudz dažādu ideju un šķiet, ka nekas nav skaidrs, ko gribētos darīt, – izrakstiet visas savas domas uz papīra ar roku.

Ja nav ideju it nemaz – meditē, sporto, skrien vai arī katru dienu dari vienu ikdienišķu lietu savādākos veidos. Radīsies idejas!  Ja ir skaidra ideja – izmanto savu kontaktu loku, lai realizētu to.  Galvenais noticēt sev – jo īstā dzīve sākas ārpus komforta zonas!

Kas tu būsi pēc 10 gadiem... uzbur ainu!

Man daudz patīk domāt un savā ziņā fantazēt par nākotni, kāda tā būs, ko es vēlētos un tamlīdzīgi, bet galvenais, pie kā vienmēr atgriežos, – ikdienā dodos darbu ar izsmalcinātu kostīmu un lielu pārliecību sevī, līdzīgi kā Megana Mārkla no seriāla “Suits”, daru to, kas man patīk, laiku varu plānot sev pati, varu strādāt no jebkuras vietas un dziļi sirdī esmu laimīga, jo dzīvošu saskaņā ar sevi, un visnotaļ esmu veiksmīga karjeriste.