Marika Andžāne: #Neklusē bija lietotākā Twitter mirkļbirka Eiropā!

Kāds bija tavs bērnu dienu sapnis? Par ko vēlējies kļūt un kāpēc?

Es vēlējos kļūt par skolotāju, jo manas klases audzinātājas – Ruta Silicka, Zinaīda Tabūne, Rita Širina – man radīja priekšstatu, ka viņām ļoti patīk tas, ko viņas dara, ka viņas ir inteliģentas un viņām rūp skolēni.

Tava pirmā darba vieta? Cik liela bija alga un ko par to nopirki?

Mana pirmā prakses un darba vieta bija Fontes vadības konsultācijas. Sākumā prakse bija neapmaksāta, taču zināšanas un pieredze, ko guvu, bija ļoti vērtīgas.

Kāpēc tu šobrīd dari to, ko dari?

Esmu personālvadītāja aģentūru grupā un vadu sociālo projektu Neklusē, jo ar savu piemēru un darbu vēlos parādīt, ka mēs katrs ar savu iesaisti varam veidot un uzlabot vidi sev apkārt un Latvijā kopumā.

Tavuprāt, veiksmīgas karjeras noslēpums ir…?

Karjeras sākumā teikt “jā” daudzām un dažādām iespējām, lai varētu saprast, kas patīk un padodas un kas ne.

Vai eksistē arī nesasniedzami mērķi?

Jā, ja tikai izvirza mērķus un neko nedara, lai tos īstenotu.

Kā esi tikusi pāri sakāvei vai smagai vilšanās sajūtai? Pastāsti kādu pieredzi...

Uzsākot sociālo projektu Neklusē, īstenojām apzinātības kampaņu, kurā pieaugušie dalījās ar savu mobinga pieredzi, esot upura, vērotāja vai pāridarītāja lomā skolas laikā, - kas viņiem palīdzēja to pārvarēt un ko iesaka jauniešiem. Mēs nezinājām, cik asi sabiedrība uztvers pieaugušo pieredzes stāstus, kas skolas laikā bija pāridarītāji un nožēlo savu rīcību.

Dažu stundu laikā #Neklusē bija lietotākā Twitter mirkļbirka Eiropā, dienas laikā saņēmu daudzus zvanus, kuros nepazīstami cilvēki aizskaroši, rupji un paceltā balsī uzsāka sarunu, nākamajā vakarā bija sižets starp Top3 svarīgākajām ziņām –

“Projekts, kas vēlas samazināt mobingu, atbalsta pāridarītājus”.  Ne es, ne Neklusē komanda, ne cilvēki, kas dalījās ar savu pieredzi, šim nebija gatavi. Atzīstu, ka tas bija smagi gan emocionāli, gan pēc tam izrādījās fiziski, jo stress ārkārtīgi ietekmē arī ķermeni.

Kā pārvarēju un ko iemācījos gan es, gan mūsu komanda? Ļoti lielu atbalstu saņēmām no cilvēkiem, kas saprata, ko un kāpēc mēs darām, – jau nākamajā dienā īstenojām pasākumu, kurā psihiatrs Ņikita Bezborodovs un psiholoģe Gunita Kleinberga komentēja to, kā un kāpēc sabiedrība šādi reaģēja, ko mēs varējām uzlabot, lai šī ziņa tiktu uztverta pareizi, – “ir jāizprot, kādēļ pāridarītājs šādi rīkojas, kā novērst cēloņus vidē, kurā viņš ir, kā atbalstīt viņu, lai viņš varētu mainīt savu rīcību”. Pēc šī notikuma 2020.gada februāra sākumā pasaulē un arī Latvijā sākās pandēmija, apmācības skolās notika attālināti, bet Neklusē mācību metodika bija izstrādāta nodarbībām klātienē. Šie bija diezgan lieli izaicinājumi pašā projekta sākumā.

Kā tikāt pāri?

Sākumā paņēmām pauzi, lai uzlabotu savu fizisko un emocionālo veselību – sportojot, pastaigājoties, konsultējoties ar psihologu. Pēc tam pārvērtām izaicinājumus par iespēju – izstrādājām mācību metodiku mācību stundām klātienē un tiešsaistē sākumskolai, kā arī pamatskolai un vidusskolai, apmācības skolas personālam nodrošinājām tiešsaistē, tādējādi spējot nodrošināt mācību metodiku, apmācības un pasākumus skolotājiem, vecākiem un jauniešiem visā Latvijā. Sākot no 2023./2024.m.g., Neklusē mācību metodika, mācības un pasākumi būs pieejami tiešsaistē ikvienam projekta mājaslapā – nekluse.lv.

Kas stiprina ticību saviem spēkiem?

Aktīva darbība. Jāizvirza mērķi, jāizveido rīcības plāns un jāsāk īstenot. Līdzīgi kā ar sportošanu – sāc nedēļas plānošanu, ieliekot kalendārā laiku sportam, pēc tam pārējās aktivitātes, ej uz pirmo treniņu – būs smagi, bet saglabā sev prātā to labo sajūtu pēc treniņa, ej uz nākamo treniņu – būs jau vieglāk, un tā turpini līdz tā kļūst par rutīnu un tu zini, ka tev padodas, tava pašsajūta uzlabojas un tu vairs nevari iedomāties ikdienu bez sporta. Ja pašam grūti, tad atrodi treneri, ar kuru vieno ne tikai sports, bet arī vērtības. DCH studijas treneri man ārkārtīgi palīdzēja arī pārvarēt gan 2020.gada notikumus, gan traumu, ko guvu atvaļinājuma laikā 2022.gadā. Tagad atkal varu regulāri sportot un jūtu, kā mana pašsajūta uzlabojas un jauda palielinās.

Esi emociju vai prāta cilvēks?

Prāta.

Tava miera osta?

Fulhadhoo – maza sala Maldīvu salās, kur ir saglabājusies superautentiska vide. Pēc atvaļinājuma šajā salā jūtos pilnībā restartējusies un uzlādējusi enerģiju. Šī miera osta ir ne tikai man, bet arī draugiem un paziņām, kas ir devušies braucienā kopā ar mani.

Vai tici sapņiem?

Jā, ja ne tikai sapņo, bet tos uzliek kā mērķus un pēc tam pārvērš rīcības plānā, ko īsteno.

Vērtības, kuras tu cilvēkos vērtē visaugstāk?

Atklātība un patiesums.

Tavs dzīves moto vai teiciens, kas vienmēr iedvesmo vai liek saņemties?

"Dari neiespējamo, lai sasniegtu iespējamo" – šis bija sauklis, ko izmantojām skolas pašpārvaldē, un šo izmantoju arī ikdienā.

Pēdējā labākā grāmata, ko esi izlasījusi, un filma, kura aizkustināja?

Ričards Rors “Eneagramma” – šī ir grāmata, ko iesaku izlasīt ikvienam, lai izprastu sevi un arī citus.

Ko tu novēlētu jauniešiem, kuri ir ceļā uz savu sapņu piepildījumu?

Piefiksē savus sapņus un uzdrīksties tos realizēt! Ja neesi drošs, kā tos realizēt, sazinies ar šīs jomas ekspertiem un vērsies pēc atbalsta.