Nupat visu valsti nesagatavotu pārsteidza elektroenerģijas sadales tīkla operatora AS “Sadales tīkls” jaunie tarifi. Dažiem rēķins palielinājies par sešiem eiro, bet citiem – pat par trīsdesmit. Tādu, kam nebūtu palielinājies, šoreiz vienkārši nav. Bet lielākajai daļai tā īsti nav skaidrs – kas tieši notiek un kāda velna pēc?

Un tik tiešām, ja vien pastiprināti neseko līdzi “Sadales tīkla” darbam vai arī neesi nozares profesionālis, tad šis cenu kāpums nokrita kā no zila gaisa. Lai arī runas par potenciālo tarifu paaugstināšanu izskanēja jau pagājušā gada rudenī, loģiski, ka parastais cilvēks par to jau sen bija aizmirsis. Un neies jau arī protestēt vai sūdzēties, ja nemaz nav zināms, vai, kad un cik tieši vairāk būs jāmaksā.

Likumsakarīgi, ka pirmā lieta, ko negaidīti naudu zaudējušais patērētājs, pateicoties atsevišķiem ziņu portāliem, pamanīja, bija “Sadales tīkla” valdes locekļu algas. Nu, jā, nepārprotami viena no vislabāk atalgotajām valdēm visā valstī, tas ir fakts.

Pavei – valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons pagājušajā gadā par darbu saņēmis 155 tūkstošus eiro, bet pārējie četri valdes locekļi katrs ap 139 tūkstošiem eiro. Tātad – kādi 11 ar pusi valdei, bet teju 13 tūkstoši mēnesī priekšsēdētājam.

Tiešām brangas algas, jā. Paceļ roku tas, kurš nevēlētos strādāt šajā valdē. Vēl aizdomājoties par to, ka uzņēmums tomēr pieder valstij, bet pat Valsts prezidents un Ministru prezidents katrs mēnesī saņem tikai 7962 eiro, kaut kas vispār nelīmējas kopā.

Tomēr šī vairāk ir tāda nabagu domāšana, jo būtībā jau šāda līmeņa uzņēmumā augstākā kaluma vadītājam būtībā tā ir pilnīgi adekvāta alga. Drīzāk varētu runāt par to, ka prezidenta, ministru un deputātu algas ir krietni par zemu, bet šai sarunai vidējais latvietis vēl nav gatavs. Jo deputātiem taču jāstrādā par vēdera tiesu. Bet pēc tam brīnās, kāpēc visi zog.