INFOGRAFIKA ⟩ Jūlijā Latvijā pasliktinājusies ārējās tirdzniecības bilance

Tādējādi 2023.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 21,389 miljardus eiro, kas ir par 4,3% jeb 963,9 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp jūnijā Latvija ir eksportējusi preces 1,464 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% jeb 48,9 miljoniem eiro mazāk nekā maijā un par 13% jeb 219,3 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada jūnijā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,937 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,2% jeb 84,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša un par 4,4% jeb 89,1 miljonu eiro mazāk nekā 2022.gada jūnijā.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka 2023.gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 43%.

Eksportējusi Latvija 2023.gada jūnijā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 220,866 miljonu eiro vērtībā (15,1% no kopējā eksporta), kas ir par 8,9% mazāk nekā maijā un par 22,9% mazāk nekā 2022.gada jūnijā. Elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 162,314 miljoniem eiro (11,1%), kas ir par 2,7% vairāk nekā pirms mēneša un par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt sauszemes transportlīdzekļi un to daļas eksportētas 90,466 miljonu eiro apmērā (6,2%), kas ir par 5,6% vairāk nekā pirms mēneša un par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Importā jūnijā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 237,602 miljonu eiro vērtībā (12,3% no kopējā importa apmēra), kas ir par 6,8% mazāk nekā maijā un par 31,7% mazāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 211,197 miljonu eiro vērtībā (10,9%), kas ir par 9,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 10,8% vairāk nekā 2022.gada jūnijā, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas, kas ievestas 196,259 miljonu eiro vērtībā (10,1%), kas ir par 6,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 18,9% vairāk nekā pirms gada.

Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā kopējā eksporta vērtībā 2023.gada jūnijā ar 2022.gada jūniju pieauga par 0,8 procentpunktiem un bija 70,5%, savukārt kopējā importa vērtībā palielinājās par 1,8 procentpunktiem un bija 82,9%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,2 procentpunktiem un veidoja 9,7%, bet importā saruka par 2,9 procentpunktiem un bija 4,2%.

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2%), Vācija (7,3%) un Krievija (6,5%), bet nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (20,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,4%) un Igaunija (9%).

2023.gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība uz Ukrainu šogad jūnija veidoja 22,979 miljonus eiro jeb 1,6% no kopējā eksporta apmēra. Salīdzinājumā ar maiju eksporta vērtība uz Ukrainu pieaugusi par 4,2%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju sarukusi par 15,7%.

Vienlaikus preču eksports uz Krieviju šogad jūnijā veidoja 95,153 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir par 7% vairāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir samazinājums par 26,4% vairāk, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 17,039 miljonus eiro, uzrādot pieaugumu par 16,1% salīdzinājumā ar maiju un kāpums par 14,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 9,5 miljoniem eiro jeb 78,1%, uz Krieviju - mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 48,1 miljonu eiro jeb 87,5%, bet eksporta pieaugumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 1,6 miljoniem eiro jeb 31,1%.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka no Ukrainas šogad jūnijā preces ievestas 22,498 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 2,9% mazāk nekā maijā un par 3,2% mazāk nekā pagājušā gada jūnijā.

Tajā pašā laikā no Krievijas preces šogad jūnijā importētas 50,276 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 7,3% vairāk nekā maijā, bet par 56,6% mazāk nekā pagājušā gada jūnijā, kamēr no Baltkrievijas preču importa vērtība veidoja 13,224 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritums par 12,9%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju - par 20,4% mazāk.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 3,3 miljoniem eiro jeb 43,4%, no Krievijas - minerālproduktu importa samazinājums par 31,6 miljoniem eiro jeb 58,2%, bet no Baltkrievijas - koka un tā izstrādājumu, kokogļu importa samazinājums par 3,2 miljoniem eiro.