Trīs gadus vecā Paula Dārta sēž gultā, savilkusi ceļus pie zoda, – līdzko aiz loga atskan troksnis, viņa paslēpjas zem segas. Pirms dažām dienām kopā ar mammu un gadu veco māsu viņa piedzīvoja lielākās šausmas savā trīsgadnieces dzīvē. Kamēr logu stiklu lauskas kā šķēpi lidoja pa mazo dzīvoklīti, mamma ar raudošajiem bērniem patvērās vannas istabā. Kleinu ģimene dzīvo Dobeles novada Apguldē – vietā, ko pirmdien pamatīgi izpostīja dabas stihija.

“Viss notika tik ātri,” atceras Sintija. Sākumā pamatīgi lija, tad pa logu sāka sist krusa, līdz zeme ar debesīm sajaucās kopā. Visvairāk pārbijās trīs gadus vecā  meitiņa Paula Dārta.

“Beatrise bija aizmigusi un nepaspēja nobīties. Izrāvu viņu no gultiņas, un mēs trijatā paslēpāmies tualetē.”

Tikmēr dārdot un šķindot sašķīda istabas un virtuves logu stikli, vētra ielauzās un ārdījās dzīvoklī. “Kaut ko tādu biju redzējusi tikai filmās par apokalipsi,” atceras Sintija. Starp citu, tieši šādi, ar milzu krusas gabaliem, sākās 2004. gadā uzņemtā zinātniskās fantastikas filma “Diena pēc rītdienas" ("The Day After Tomorrow"), kurā vēstīts par klimata izmaiņu katastrofālajām sekām.

Piezvanīt vīram Sintija nevarēja - sakari bija pazuduši. Par laimi, viņš drīz vien ieradās vētras izpostītajās mājās, kur atrada pārbijušās meitenes. Bērnus aizveda pie vecvecākiem, kuru māja nebija cietusi. “Labi, ka netālu ir omīte, pie kuras aizvest. Sākumā viņas, dzirdot vārdu “mājas”, sauca “nē, nē”,” stāsta mamma.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X