Kremlis melo, ka tā bruņotie spēki nekad nav veikuši triecienus pa dievnamiem (3)

Šī gada 23. jūlijā mediji ziņoja par Krievijas uzbrukuma rezultātā cietušo Apskaidrošanās katedrāli, kas atrodas Odesas vēsturiskajā centrā. Krievijas spēki ar raķetēm apšaudīja Ukrainas ostas pilsētu un tā dēļ radīti būtiski postījumi katedrālei un Odesas vēsturiskajam centram, kas ir UNESCO kultūras mantojuma sarakstā. Ukrainas varasiestādes norādīja, ka bojājumi katedrālei nodarīti Krievijas veiktās civilās infrastruktūras un Odesas vēsturiskā centra masveida apšaudes rezultātā. Tikmēr Krievija līdzīgi kā citos gadījumos steidza vainot pašu Ukrainu un pauda, ka uzbrukumā katedrālei vainojama Ukrainas pretgaisa aizsardzība.

Turklāt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apgalvoja:

“Mēs ne reizi vien esam teikuši un varam atkārtot – mēs, mūsu bruņotie spēki nekad neveic triecienus pa sociālās infrastruktūras objektiem vai vēl jo vairāk pa katedrālēm, baznīcām un citiem līdzīgiem objektiem.”

Šos Peskova vārdus 24. jūlijā citēja Krievijas valsts informācijas aģentūra RIA Novosti. Viņa teikto pārstāstīja arī virkne citu Kremļa propagandas mediju, piemēram, RT, Interfax, telekanāls Zvezda, Lenta.ru, Rossijskaja Gazeta, Kommersant.

Tomēr fakti neapstiprina Peskova apgalvojumus. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija jeb UNESCO 23. jūlijā stingri nosodīja “Krievijas spēku veikto nekaunīgo uzbrukumu, kas skāra vairākas kultūras vietas Odesas pilsētas centrā” un kur atrodas pasaules mantojuma objekts – Odesas vēsturiskais centrs. UNESCO pauda, ka uzbrukumā izpostītā Apskaidrošanās katedrāle ir pirmā un galvenā pareizticīgo baznīca Odesā. Tā dibināta 1794. gadā. Turklāt UNESCO norāda, ka “šis naidīgais akts notika tikai dažas dienas pēc citiem uzbrukumiem”, kas skāra daudzas kultūras mantojuma vietas Ļvivā un Odesā teritorijās, kuras sargā Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Uzbrukumu nosodīja arī vairāki ANO pārstāvji, norādot, ka tas nebija pirmais Krievijas uzbrukums kultūras objektiem Ukrainā.

Kopumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī līdz šī gada 26. jūlijam UNESCO ir pārbaudījusi 274 gadījumus, kad nodarīti bojājumi kultūras objektiem. No tiem 117 bija reliģiskas vietas. Šo objektu sarakstā ir arī 27 muzeji, 98 vēsturiskas un/ vai mākslinieciskas ēkas, 19 pieminekļi, 12 bibliotēkas, viens arhīvs. Visvairāk kultūras objektu cietuši Doņeckas reģionā – 78, savukārt Odesas reģionā – astoņi.

UNESCO arī norāda, ka kultūras objektu apzināta iznīcināšana var būt kara noziegums, kā to atzinusi arī ANO Drošības padome, kuras pastāvīgā locekle ir Krievija.

Lai gan Peskovs apgalvo, ka Krievija nekad neesot veikusi triecienus pa sociālo infrastruktūru, tās uzbrukumu rezultātā cietušas gan izglītības, gan medicīnas iestādes Ukrainā, kā arī virkne dzīvojamo māju. Par to iepriekš ziņojuši gan mediji (piemēram, šeit, šeit, šeit, šeit, šeit, šeit un šeit), gan starptautiskās organizācijas. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 15 mēnešos Pasaules Veselības organizācija apstiprinājusi 1004 uzbrukumus veselības aprūpes iestādēm Ukrainā. Par to organizācija ziņoja šī gada 30.maijā.

Šī gada jūnijā ANO ziņoja par 751 uzbrukumu skolām un slimnīcām. No tiem 480 īstenojuši Krievijas spēki, bet 212 piedēvēti Ukrainas bruņotajiem spēkiem, savukārt pārējo uzbrukumu vaininieki nebija droši nosakāmi. ANO iekļāva Krieviju to valstu sarakstā, kas izdara nopietnus likumpārkāpumus pret bērniem militārajos konfliktos. Organizācija skaidroja, ka arī Ukraina saņēmusi brīdinājumu no ANO ģenerālsekretariāta par uzbrukumiem skolām un slimnīcām, jo arī aizsardzības pasākumiem jāatbilst starptautiskajām normām.

Secinājums: Kremlis maldina, ka Krievijas bruņotie spēki nekad neraida triecienus par dievnamiem un sociālo infrastruktūru. To apstiprina gan mediju ziņotais, gan starptautisko organizāciju ziņojumi.