/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2023/08/14/15521980t1h336b.jpg)
Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku veiktā ekspertīze liecina, ka Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijā nav bijis vainojams dzelzsbetona sastāvs vai cietība, informēja Liepājas pilsētas pašvaldība.
Ekspertīze: Dzelzsbetona sastāvs nav iemesls Liepājas attīrīšanas iekārtu avārijai
Projektā paredzētā betona stiprība atbilda un pat pārsniedza noteikto, informēja pašvaldībā. Pašlaik turpinās izstrādātā būvprojekta ekspertīze, kā arī Valsts policijas uzsāktā izmeklēšana.
Otrdienas, 8.augusta, rītā izbūvēta viena no četrām iecerētajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apvedlīnijām. Šie cauruļvadi novadīs pilsētas notekūdeņus garām sabrukušajam rezervuāram uz nākamo attīrīšanas posmu esošo izvietoto sūkņu vietā.
Kā ziņots, svētdienas, 23.jūlija, pievakarē Liepājā, Šķēdē, sabruka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.
Savukārt 31.jūlijā, vairāk nekā nedēļu pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtas avārijas, Liepājas būvvalde esot paziņojusi, ka problēmas konstatētas arī otrai priekšattīrīšanas rezervuāra sekcijai. Kopumā priekšattīrīšanas notekūdeņu baseinam ir divas sekcijas, no kurām viena sagruva 23.jūlija pievakarē, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā. Pēc tās Liepājas būvvalde apsekojusi arī otru sekciju, secinot, ka būve ir kritiskā stāvoklī un vismaz pagaidām to izmantot nedrīkst.
Patlaban pienākošie notekūdeņi ar pagaidu sūkņu un cauruļvadu palīdzību tiek novirzīti nākamajā tīrīšanas blokā, taču tas esot tikai īstermiņa risinājums. Pēc visu zaudējumu aprēķināšanas SIA "Liepājas ūdens" meklēs līdzekļus gan zaudējumu segšanai, gan jauna rezervuāra celtniecībai.