Video un foto Kariņš atkāpjas no premjera amata (35)

Labklājības ministre Evika Siliņa, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Arvils Ašeradens piedalās preses konferencē, kurā informē par valdības demisiju. Foto: Paula Čurkste/LETA
  • Kariņš ceturtdien iesniegs prezidentam demisijas rakstu
  • Kariņš vairs nepretendēšot uz Ministru prezidenta amatu
  • Kariņš aicina "Jauno Vienotību" izvirzīt nākamo premjera amata kandidātu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien sasauktajā preses konferencē nāca klajā ar paziņojumu, ka atkāpsies no premjera amata.

Kariņš preses konferencē informēja, ka ceturtdien Valsts prezidentam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Kariņš sacīja, ka valsts attīstībai ir vajadzīgs daudz kas, bet pamatā spēcīga un dinamiska valdība, kas var pieņemt grūtus lēmumus. Kā apgalvoja premjers, pēc ilgām sarunām esot skaidrs, ka ''Apvienotais saraksts'' (AS) un Nacionālā apvienība (NA) dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu ieviest valdībā dinamiskāku darbu. Ja nevar rast dinamismu šajā valdībā, tad ir nepieciešama jauna valdība, uzsvēra politiķis.

Kariņš arī norādīja, ka aicinājis JV valdi un frakciju izvirzīt jaunu nākamo premjera amata kandidātu.

Kariņš arī vairs nepretendēs uz Ministru prezidenta amatu.

Kariņš pateicās ministriem par paveikto darbu, kā arī vēlētājiem - par izrādīto uzticību.

"Esmu pārliecināts, ka nākamais JV premjera amata kandidāts spēs nodrošināt dinamisku mūsu valsts turpmāko attīstību," pauda premjers.

Kariņš arī norādīja, ka piektdien tapa skaidrs, ka Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība nepiekrīt nevienam dinamisma attīstības modelim, līdz ar to tika pieņemts lēmums virzīt jaunu premjera amata kandidātu.

Lūgts komentēt izskanējušo versiju, ka Kariņš varētu kļūt par jauno ārlietu ministru, premjers norādīja, ka viņa darbs tuvākajā nākotnē būs atbalstīt jauno JV premjera amata kandidātu un darīt visu, lai gadījumā, ja JV kandidāts kļūs par ministru, jaunais ministru prezidents spētu izveidot rīcībspējīgu valdību. 

Kariņš apliecināja, ka joprojām uzskata, ka plaša koalīcija ir visas sabiedrības interesēs Premjers atgādināja, ka austrumu kaimiņš Krievija turpina brutālu karu Ukrainā, kā arī kaimiņvalsts Baltkrievija turpina veikt spiedienu uz Latvijas valsts robežas. Pēc Kariņa vārdiem, mēs neatrodamies miera apstākļos, bet esam divās spēcīgās aliansēs - Eiropas Savienībā un NATO -, kas palīdz nodrošināt drošību un mieru Latvijā.

"Lai mēs varētu labāk attīstīties, politikā ir jāatrod veids, kā nolikt sīkās domstarpības pie malas un pēc iespējas izveidot plašāku, spēcīgāku un dinamiskāku valdību. Es domāju, ka tas ir izdarāms. Ceru, ka tas izdosies un pārējie politiskie spēki Saeimā izmantos izdevību raudzīties uz lietām mazliet citādi kā līdz šim," sacīja premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka vara nekad nav bijis viņa mērķis. "Šī ir mana izdevība palīdzēt veicināt gludu pāreju uz nākamo valdību." Lūgts komentēt savu darbu premjera amatā četrarpus gadu garumā, Kariņš sacīja, ka mūsu sabiedrība ir saskārusies ar daudziem izaicinājumiem - 2019. gadā novērstā banku krīze, smagā Covid-19 pandēmija, krīze uz robežas ar Baltkrieviju un Krievijas izvērstais karš Ukrainā.

"Visā šajā laikā mēs esam noturējuši stabilitāti ne tikai valstī un valdībā, bet arī sabiedrībā. Mēs esam būtiski palielinājuši izdevumus drošībai un aizsardzībai, kā arī sociālajai aizsardzībai.

Man ir tika labi vārdi sakāmi visiem kolēģiem, ar kuriem šajā laikā esmu strādājis. (..) Es nākotni saredzu jauna premjera rokās."

Vaicāts, vai Kariņš apsver kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks nākamgad, premjers sacīja, ka "tā ir zīlēšana pārāk tālā nākotnē", vēlreiz uzsverot, ka viņš pašreiz koncentrēsies uz pilna atbalsta sniegšanu Jaunās Vienotības izvirzītajam premjera amata kandidātam.

Līdz ar Kariņa demisionēšanu būs kritis viss Ministru kabinets, tādējādi paverot ceļu jaunas valdības izveidošanai ar "Jauno Vienotību" (JV), Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" kā tās potenciālo kodolu.

Kariņa palikšana amatā pēc paziņojuma par sarunu sākšanu par citu valdību ir bijusi viena no pretenzijām, kuru izvirzīja līdzšinējie koalīcijas partneri - Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts", uzsverot, ka tādējādi tiekot pārkāpta Satversme.

Saskaņā ar likumu Ministru kabineta locekļi pēc valdības atkāpšanās turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam, - ja vien parlaments līdz tam nav nebūs lēmis kā citādi.

Reaģējot uz Kariņa paziņojumu, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē "X" pateicās premjeram par darbu un norādīja, ka 17. augustā Rīgas pilī tiksies ar premjeru.

"Pēc demisijas raksta saņemšanas drīzumā tiks organizētas konsultācijas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par valstij svarīgākajiem darbiem, premjera amata kandidātu un valdības modeli," norāda prezidents.

Kā ziņots, Kariņš pagājušajā nedēļā sāka sarunas par jaunas koalīcijas un valdības veidošanu. Piektdien sarunas par jauno koalīciju notikušas ar "Progresīvajiem" un ZZS, kas kopā ar JV varētu veidot topošā Ministru kabineta kodolu.

Pašlaik nav zināms, kā sarunas sekmēsies ar "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA), kuras piektdien atteicās nākt uz sarunām.

Jau vēstīts: lai valdība strādātu dinamiskāk, Kariņš iepriekš rosināja veikt vairāku amatu rotācijas, taču AS un NA piektdien šo piedāvājumu noraidīja. Tāpēc piektdien premjers paziņoja par jaunas valdības veidošanu.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu