Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Iztērēti visi iekrājumi un paņemti kredīti: krāpnieki no sirmgalves Zemgalē izvilina 41 000 eiro (5)

Foto: Shutterstock

Valsts policijas Dienvidzemgales iecirknī vērsusies kāda pensionāre, no kuras telefonkrāpnieki izvilinājuši 41 200 eiro, TVNET uzzināja policijā.

Kā stāsta cietusī, viņai no dažādiem numuriem zvanījuši vairāki cilvēki, uzdodoties par policijas un bankas slepenā dienesta darbiniekiem.

Krāpnieki kundzi pārliecinājuši, ka viņas bankas konts ir uzlauzts. Krāpnieku instruēta, sieviete savā telefonā instalēja programmatūru "Doctorweb Lite", pēc kā no viņas tika izkrāpta nauda.

Kā TVNET informēja Valsts policija, jūnijā Valsts policija saņēma informāciju par 48 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 16 šāda veida krāpšanu gadījumiem, savukārt jūlijā – par 52 telefonkrāpšanu mēģinājumiem un 32 gadījumiem, kad iedzīvotājiem patiešām izkrāpta nauda. Statistika rāda, ka lielākoties iedzīvotāji policijā vēršas informācijas nolūkā un nav iekrituši krāpnieku lamatās.

Līdzīgi kā iepriekš, telefonkrāpnieki visbiežāk uzdodas par policijas un banku darbiniekiem, “Google” pārstāvjiem un dažādiem finanšu speciālistiem. Zvanītāji gandrīz vienmēr runā krievu valodā un informē par zvana saņēmēja bankas kontā konstatētām problēmām, kas radušās aizdomīgu pārskaitījumu vai pirkumu gadījumā, vai arī izdomā citus stāstus. Noziedznieki parasti runā ātri un izdara emocionālu spiedienu uz zvana saņēmēju, lai viņam nedotu laiku apdomāties, un pieprasa sekot viņu sniegtajām instrukcijām, pretējā gadījumā draudot ar sliktām un neatgriezeniskām sekām.

Krāpnieki pieprasa nosaukt bankas kontu paroles, Smart- ID kodus, bankas kartes numuru un tās CVC kodu un atklāt personas datus. Bieži vien tiek prasīts uzinstalēt datoros dažādas programmatūras, ar kuru palīdzību krāpnieki var pieslēgties iedzīvotāju datoriem, lai veiktu nelikumīgas darbības.

Lai gan šādu krāpšanu gadījumu skaits samazinās un iedzīvotāji par šo fenomenu ir informētāki nekā kādreiz, un visbiežāk vēršas policijā, ziņojot par krāpšanu mēģinājumiem, tomēr aizvien ir daudz gadījumu, kad izkrāptas iespaidīgas naudas summas.

Līdztekus iepriekš minētajam gadījumam, kad krāpnieki no sirmgalves Zemgalē izvilināja vairāk nekā 40 000 eiro, 8. augustā Valsts policijā saņemts iesniegums no kāda kurzemnieka par to, ka viņam izkrāpti aptuveni 4500 eiro. Vīrietis saņēmis zvanu no kādas personas, kura ar sevi neiepazīstināja, bet runāja par kriptovalūtu tēmu, sakot, ka esot iesaldēti viņa līdzekļi. Sarunas laikā persona ieguva vīrieša uzticēšanos un panāca, ka viņš lejupielādē aplikāciju “AnyDesk”. Vīrietis rīkojies pēc krāpnieka instrukcijām, apstiprinot viņa darbības ar “Smart-ID” parolēm.

Saistībā ar šiem krāpšanu gadījumiem ir sākti kriminālprocesi.

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un rūpīgi sargāt savu personīgo informāciju un piekļuves datus banku kontiem! Jāatceras, ka ne banku, ne valsts pārvaldes iestāžu darbinieki nekad nezvanīs, lai noskaidrotu kredītkaršu numurus, PIN kodus, Smart-ID piekļuves kodus, CVC kodus un tamlīdzīgi. Saņemot šādu aizdomīgu zvanu, ieteicams to pārtraukt. Tāpat nekādā gadījumā pēc svešinieku pieprasījuma nedrīkst savā datorā instalēt tādas programmatūras kā “AnyDesk”, “QuickSupport”, “TeamViewer” un citas, ar kuru palīdzību krāpnieki var attālināti pieslēgties jūsu bankas kontam un veikt noziedzīgas darbības ar jūsu finanšu līdzekļiem! Savukārt noziedznieku atsūtītās saites un e-pastu pielikumi var saturēt datorvīrusus, tāpēc nevajag tos vērt vaļā.

Gadījumā, ja ir izkrāpta nauda, aicinām pēc iespējas ātrāk par to ziņot bankai un pēc tam – vērsties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu