Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa

Rubļa vērtības kritums: tūkstošiem darba migrantu gatavojas pamest Krieviju (1)

Foto: EPA/Scanpix

Kopumā Krieviju varētu pamest līdz 30% darba migrantu. Tas saistāms ar rubļa vērtības kritumu attiecībā pret dolāru un eiro, kā rezultātā samazinājušies migrantu ienākumi, izdevumam “Vedomosti” paziņojis uzbeku diasporas Maskavā vadītājs Bahroms Ismailovs.

Viņš norāda, ka nesen veikta liela uzbeku diasporas aptauja. Tajā piedalījušies 22 800 cilvēki, no kuriem 50% domā par aizbraukšanu no Krievijas, 25% to neplāno darīt, bet atlikusī ceturtdaļa pagaidām vēl nav izlēmusi, ko darīt.

Dolāra kursa pieauguma dēļ migrantu peļņa Krievijā sarūk un kļūst līdzvērtīga ienākumiem pašu dzimtenē, norāda Ismailovs. Pēc viņa vārdiem, darba migrantu aizplūšana ir gaidāma mazāk apmaksātās sfērās – tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā, kurjeru piegādē un lauksaimniecībā.

Tadžikistānas diasporas Krievijā pārstāvis Abdullo Davlatovs paziņojis, ka migranti zaudē daļu ienākumu arī valūtas konvertācijas dēļ. Tā notiek pēc saņēmējvalsts vietējā kursa. Tādēļ migrantu plūsma pastiprinās uz citām valstīm, kamēr arvien vairāk tadžiku vēlas pamest Krieviju.

Tā, piemēram, Tadžikistānas pilsoņiem pašlaik ir iespējas doties peļņā uz 15 valstīm. Ja agrāk populārākie virzieni bija Krievija un Kazahstāna, tad tagad tie ir Dienvidkoreja un Lielbritānija, kur tadžiki pavada lauksaimniecības sezonu.

2021. gadā migrantu vidējā alga bija 47 100 rubļu mēnesī (639 dolāru pēc 2021. gada kursa; 449 dolāru pēc pašreizējā kursa).

Tolaik lielākās algas saņēma nodarbinātie celtniecībā un remonta nozarē, kuri saņēma 54 tūkstošus rubļu, bet mazākas algas bija lauksaimniecībā – 37 tūkstoši rubļu.

Krievija kļūst arvien mazāk pievilcīga ārvalstu strādnieku acīs arī sarežģītās migrācijas politikas dēļ un nicinošas tiesībsargājošo iestāžu attieksmes dēļ. Tāpat arī algu līmenis, salīdzinot ar Eiropas valstīm, ir ievērojami zemāks.

Visvairāk migrantu aizplūšana būs jūtama lauksaimniecībā, kur strādājošie darbojās nekvalificētās pozīcijās, norāda konsultāciju aģentūras “GK Ancor” vadītāja Jūlija Aksenova. Pēc viņas teiktā, darba devēji cenšas aizpildīt vakances ar vietējiem kandidātiem, ceļot algas par 10-15%.

Konurence par darbiniekiem no Vidusāzijas palielināsies, tādēļ Krievija vēlas piesaistīt citu valstu iedzīvotājus, sniedzot darba vietas Indijas, Indonēzijas un Irānas iedzīvotājiem.

Krievijas Darba ministrija prognozē, ka 2030. gadā Krievijā darba migrantu skaits būs 3,5 miljoni cilvēku, kas ir par 400 tūkstošiem vairāk nekā 2022. gadā.

Svarīgākais
Uz augšu