OECD rekomendācijas iesaka novērst saskaņotu darbību risku publiskajos iepirkumos

Rekomendācijas karteļu apkarošanai aicina valstis veicināt godīgu konkurenci iepirkumos, samazinot saskaņotu piedāvājumu iesniegšanas risku, kā arī atvieglotu karteļu atklāšanu un veicinātu tiesības aktu ieviešanu, kas iestājas pret karteļiem publiskajos iepirkumos.

Kā informēja Konkurences padomē (KP), rekomendācijas iesaka OECD dalībvalstīm novērst saskaņotu darbību risku publiskajos iepirkumos, veicinot konkurenci un apgrūtinot slepenu shēmu izveidi un uzturēšanu. Piemēram, pasūtītājiem ir ieteikts pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas veikt atbilstošu tirgus izpēti, identificējot iepirkuma vajadzības, potenciālos piegādātājus reģionā un ārvalstu tirgos, veicināt konkurenci, maksimāli palielinot potenciālo pretendentu loku, noteikt iepirkumā pārredzamas un nediskriminējošas prasības, lai nepamatoti no iepirkumiem neizslēgtu pretendentus un nedotu priekšroku vēsturiskajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Tāpat, ja iespējams, lielākus iepirkumus ieteikts sadalīt daļās, lai veicinātu mazo un vidējo komersantu iespējas piedalīties iepirkumā, tāpat ieteikts izmantot elektroniskās iepirkumu sistēmas visos iepirkuma procesa posmos, uzturēt uzticamas un visaptverošas iepirkumu datu bāzes, kur apkopoti dati par iesniegtajiem piedāvājumiem, līgumiem, kā arī pieprasīt pretendentiem iesniegt apliecinājumu par neatkarīgu piedāvājuma sagatavošanu un informēt par sankcijām, kas paredzētas par iesaisti aizliegtās vienošanās. Konkurences padome aicina šos ieteikumus ieviest pasūtītāju ikdienas praksē, tos sistemātiski popularizējot izglītojošos pasākumos pasūtītājiem.

Vienlaikus rekomendācijas iesaka iepirkumu rīkotājiem noteikt amatpersonu pienākumos izglītoties par aizliegtām vienošanām un gadījumos, kad iepirkumu speciālisti veiksmīgi identificējuši aizliegtu vienošanos pazīmes, tos apbalvot.

Konkurences iestādēm rekomendācijas iesaka izglītot iepirkumu rīkotājus un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir informētas par karteļu pazīmēm un aizliegtu vienošanos shēmām. Tostarp ir ieteikts stiprināt sadarbību ar citām uzraugošajām un valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), prokuroriem un citiem, lai palielinātu sadarbības partneru informētību par slepenām vienošanām un nepieciešamības gadījumā tie varētu identificēt "sarkanos karogus", kas liecina par īstenotām aizliegtām vienošanām, un ziņotu par tiem konkurenci uzraugošajai iestādei.

KP aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite norāda, ka KP katru gadu būtiskus resursus velta partneru izglītošanai par aizliegtu vienošanos pazīmēm. Kopš 2022.gada organizēti septiņi izglītošanas pasākumi sadarbības institūcijām, piemēram, KNAB, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes, Eiropas prokuratūras, Finanšu izlūkošanas dienesta, Centrālā finanšu līgumu aģentūras un citu iestāžu darbiniekiem.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā ar KNAB ir atklāts 2021.gadā tā sauktais "Būvnieku kartelis" un 2023.gadā "Ceļu būves kartelis", savukārt sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru 2022.gadā atklāts pirmais kartelis privātā pasūtītāja lietā, norāda Šmite.

KP līdzšinējā prakse liecina, ka iepirkumu karteļi ir smagākais un vienlaikus visizplatītākais konkurences vides kropļotājs Latvijā. Un pasūtītāji ir pirmie, kuri var konstatēt līdzības un aizdomīgas sakritības iepirkumos. Tāpēc KP 2022.gadā iepirkumu rīkotājiem izstrādāja rokasgrāmatu jeb karteļu signālsarakstu. Tajā ir apkopota informācija par aizliegtu vienošanos veidiem, karteļa pazīmēm, preventīviem rīkiem karteļu atpazīšanai, ziņošanas iespējām un cita noderīga informācija.

Papildus 2023.gada pirmajā pusgadā organizēti 12 izglītošanas semināri iepirkumu rīkotājiem, tajā skaitā sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tika rīkots semināru cikls "Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?", kur sešos semināros kopā tika izglītoti vairāk nekā 1100 iepirkumu speciālisti no valsts un pašvaldību iestādēm.

Vienlaikus OECD iesaka apsvērt iespēju attīstīt automatizētus digitālos rīkus karteļu identificēšanai iepirkumos, piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmā automātiski pēc noteiktām pazīmēm atlasot aizdomīgus piedāvājumus. Konkurences padome jau pašlaik izmanto karteļu skrīninga metodes iepirkumu analīzē, kā arī ierobežotu resursu ietvaros pastāvīgi strādā, lai uzlabotu gan izmeklēšanas un pierādījumu analīzes IT risinājumus, gan iegulda resursus iestādes procesu digitalizācijai, piemēram, ieviešos digitālu e-lietu.

OECD rekomendācijas nosaka valstīm noteikt atbilstošus un bargus sodus par dalību kartelī, kā arī veicināt uzņēmumu atzīšanos pārkāpumos jeb dalību Iecietības programmā, nepiemērojot Iecietības programmas dalībniekiem liegumu piedalīties iepirkumos.

Tāpat rekomendācijas izcelta konkurenci uzraugošo iestāžu loma normatīvo tiesību aktu izvērtēšanā, kas saistīti ar publisko iepirkumu vides regulēšanu, piemēram, nodrošinot konkurences iestādei padomdevējas lomu, lai izvērtētu regulējuma ietekmi uz konkurenci. Konkurences padome jau pašlaik aktīvi iesaistās iepirkuma jomas regulējuma izvērtēšanā un sniedz priekšlikumus.

Iepriekšējās OECD rekomendācijas karteļu apkarošanai publiskajos iepirkumos tika pieņemtas 2012.gadā. Ņemot vērā valstu jaunāko praksi karteļu apkarošanā un konkurences veicināšanā, un digitālo rīku ieviešanā, 2023.gadā rekomendācijas ir detalizētas un atjaunotas jaunā redakcijā.