Infografika ⟩ Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā pieaudzis līdz 64,4%, samazinājies attālināti strādājošo skaits

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gada otrajā ceturksnī bija 5000.

Statistikas pārvaldē norāda, ka gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem palielinājies par 2400.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 7200.

2023.gada otrajā ceturksnī starp vīriešiem nodarbinātības līmenis bija par 5,6 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm - attiecīgi 67,3% un 61,7%.

Lai gan kopš 2012.gada trešā ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni, šogad otrajā ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm - Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,2%, savukārt Lietuvā - 66,1%.

Šogad otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis starp jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 54 900 jauniešu, kamēr pērn otrajā ceturksnī - 56 000.

Apkopotie dati arī liecina, ka 2023.gada otrajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 37,4 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī un par 0,8 stundām mazāk nekā pirms gada.

Vienlaikus 65 000 jeb 7,3% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 3000 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 7900 jeb vienu procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Šogad otrajā ceturksnī 47 100 jeb 5,3% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus, kas ir par 10 900 jeb 30,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 6500 jeb 16% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī. Sievietes biežāk nekā vīrieši strādāja blakusdarbā - attiecīgi 27 400 un 19 700.

Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja vienu līdz desmit stundas (42,2%), bet 32,2% nostrādāja 11-20 stundas.

2023.gada otrajā ceturksnī 10,5% jeb 80 700 darbinieku strādāja attālināti, kas ir par 2900 jeb 0,5 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, kad attālināti strādāja 83 600 jeb 11%, bet par 2300 jeb 0,3 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad attālināti strādāja 78 400 jeb 10,2%. No attālināti strādājošajiem 59,8% bija sievietes un 40,2% vīrieši.

Dati liecina, ka 36,1% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, attiecīgi 35,9% vīriešu un 36,3% sieviešu. Savukārt 32,9% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, 18,8% - vecuma grupā 45-54 gadi, bet vismazāk - 12,1% - vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (15,4%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (4,9%) bija vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 54,3% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares darbinieku, 44% finanšu un apdrošināšanas darbību jomā strādājošo, 20,3% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, nedaudz mazāk (17,8%) valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais (4%) attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars bija veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos.

Attālināti strādāja 26,1% vecāko speciālistu, 24% vadītāju, 15,4% speciālistu un 12,5% kalpotāju (biroja darbinieku).

2023.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.

Bezdarba līmenis otrajā ceturksnī Latvijā bija 6,4%

Latvijā šogad otrajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā un tik par, cik iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

2023.gada otrajā ceturksnī 31 900 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, kas ir par 2700 vairāk nekā pirms gada, bet par 2000 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt 10 600 bija bez darba 6-11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, ir samazinājies par 2700, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - palielinājies par 1800.

Otrajā ceturksnī Latvijā bija 17 900 ilgstošo bezdarbnieku, kas ir par 2400 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 29,7%, kas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, bet par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

No visiem bezdarbniekiem 9,6% šogad otrajā ceturksnī bija jaunieši (15-24 gadi). To īpatsvars gada laikā samazinājies par 5,8 procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - par 4,8 procentpunktiem.

Arī jauniešu bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 9,6%, kas ir par 5,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 3,8 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 3900, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, - par 2800.

Dati arī liecina, ka 33,2% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, proti, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 66,8% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

2023.gada otrajā ceturksnī 31,2% jeb 430 900 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski neaktīvi, proti, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 10 600 jeb 2,4%, bet gada laikā - par 4700 jeb 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 3700 jeb 0,9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu, kamēr gadu iepriekš tādu bija 1,3%, bet 2023.gada pirmajā ceturksnī - 0,7%.

2023.gada otrajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.