Vai no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izņem krievu autoru darbus? (5)

Ruks stāsta, ka “situācija mūsu valstī ir diezgan bīstama un to pamana diezgan daudzi cilvēki”. Video viņš paraksta ar vārdiem: “Kur un kāpēc pazūd grāmatas, mākslas darbi, pieminekļi!?” Savā video autors ar sarunu biedri runā par grāmatām, par mākslu krievu valodā, krievu autoru mākslas darbu izņemšanu, kā arī piemin krievu dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekļa Rīgā pārvietošanu un par pensionāriem, kas ir Krievijas pilsoņi un kuriem jākārto latviešu valodas eksāmens, lai iegūtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lēmums par valodas eksāmeniem pieņemts pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tāpat Puškina iepriekš nesaskaņoti izvietotā pieminekļa pārvietošana un citu pieminekļu demontēšana notika pēc Krievijas agresijas Ukrainā pērn februārī. Savukārt apgalvojumi par Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) ir maldinoši un izrauti no konteksta.

Vai tiešām no LNB pazūd grāmatas krieviski?

Video, kas publicēts 2. augustā, Ruks sarunājas ar kādu mākslinieci. Viņa stāsta, ka labprāt apmeklējot mākslas nodaļu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB):

“Tagad bija tāds notikums. Pēc mēneša es nolēmu atrast to grāmatu, kuru es biju iesākusi konspektēt. Un es tajā plauktā vairāk neatrodu to grāmatu. Es labi atcerējos. Un tad es skatos, ka nav arī citu krievu valodā grāmatu par mākslu. Tad es sapratu, ka te notika kaut kāda reorganizācija, kur tika izņemtas pat mākslas grāmatas uzrakstītas krieviski. Man ir jautājums, kādēļ es krieviski nevaru izlasīt grāmatas par mākslu? Tikai bija angliski. Kāpēc es nedrīkstu lasīt krieviski par mākslu?”

Nav taisnība, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nevar lasīt grāmatas par mākslu krievu valodā. LNB katalogā Re:Check pārliecinājās, ka lasītajiem ir pieejama virkne grāmatu krievu valodā gan par mākslu, gan citiem tematiem.

Arī LNB Mākslas un mūzikas centra vadītāja Katrīna Teivāne Re:Check atbildēja, ka izskanējusī informācija nav patiesa. Viņa skaidroja, ka bibliotēkas plauktos regulāri notiek grāmatu rotācija, neatkarīgi no to valodas. “Mums ik mēnesi nāk klāt jaunas grāmatas, bet plauktos ir tik daudz vietas, cik ir, tāpēc tiek izvērtēts izdevumu lietojums, tematiskā aktualitāte, trauslums – dažas grāmatas līdz ar to rotē uz krātuvi, lai būtu vieta jaunajām. Tas attiecas uz izdevumiem visās valodās, arī latviešu,” pauda Teivāne. Viņa norādīja, ka kopumā brīvpieejā plauktos atrodas mazākā daļa un skaitliski vairāk grāmatu ir krātuvēs. Turklāt grāmatas nekur “nepazūd”, bet ir pieejamas, meklējot caur katalogu. Tās atrast palīdzot arī bibliogrāfi. Arī šobrīd bibliotēkas plauktos pieejama virkne grāmatu par mākslu krievu valodā, liecina LNB atsūtītie fotoattēli.

Kādas izmaiņas un kāpēc notikušas LNMM?

Video līdzīgi tiek stāstīts par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju . Ruks sarunas biedrei atgādina viņas stāstīto par situāciju muzejā – tur esot “ļoti samazināti vai vispār izņemti krievu autoru darbi”. Viņa atbild:

“Kad notika reorganizācija, atjaunoja mākslas muzeju, es ļoti labi atceros, pirmais, kas man iekrita, tāds nepatīkams, ka tika izņemtas gleznas, kas ir krievu autoru. Krievu autoru gleznas tika izņemtas. (..) Es sapratu, tikai nedaudz Rērihs palicis un tie darbi, kas tur bija pastāvīgās ekspozīcijās, tie tika izņemti. Tika izņemti tādēļ, ka tie ir krievu autoru darbi.”

Apgalvojums, ka pēc muzeja atjaunošanas darbiem tika izņemtas krievu mākslinieku gleznas, ir maldinošs un tam trūkst konteksta.

LNMM pēc rekonstrukcijas un modernizācijas galvenajā ēkā durvis vēra 2016. gada 4. maijā ar jaunu pastāvīgo ekspozīciju Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts un divām atklāšanas izstādēm, kas veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība un Boriss Bērziņš. Sudrabs / zelts. Kopumā visās LNMM filiālēs bija skatāmas 10 pastāvīgās ekspozīcijas. Turklāt 2016. gadā, kad notika Facebook video minētie atjaunošanas darbi, tika izveidota arī jauna ekspozīcija Nikolajs Rērihs. 1874–1947. Glezniecība LNMM sastāvā esošajā Rīgas Biržā, norādīts muzeja publiskajā pārskatā par 2016. gadu. N.Rērihs ir krievu mākslinieks, kura ģimenei ir saknes Latvijā. Ar muzeja izstāžu arhīvu var iepazīties šeit, savukārt pastāvīgās ekspozīcijas apskatāmas šeit. Tātad 2016. gadā pēc muzeja atjaunošanas tā ekspozīcijas mainījās, taču nav pamata apgalvot, ka tas darīts, lai izņemtu krievu autoru darbus.

Arī LNMM direktora vietniece krājuma darbā Iveta Derkusova e-pasta atbildē Re:Check norādīja, ka apgalvojumiem video nav nekāda pamata: “Latvijas Nacionālais mākslas muzejs nekad nav veidojis ekspozīcijas, par mākslas darbu vienīgo atlases kritēriju izvirzot autoru tautību.”

Muzejā skaidroja, ka ekonomiskās krīzes rezultātā 2010. un 2011. gadā muzeju nozare tikusi būtiski reorganizēta un vairāki valsts muzeji tikuši apvienoti. Tā no 2010. gada tika apvienots LNMM, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs un Ārzemju mākslas muzejs (tagad – Mākslas muzejs Rīgas Birža). Attiecīgi apvienotas tikušas arī kolekcijas – LNMM Ārzemju mākslas kolekcija ar Ārzemju mākslas departamentu, skaidro muzejā.

Derkusova pauda, ka katrā no muzeja struktūrvienībām tiek veidotas profilam atbilstošas izstādes un ekspozīcijas. Līdz ar to Nikolaja Rēriha darbi skatāmi Mākslas muzejā Rīgas birža, savukārt citi darbi kas iepriekš bija skatāmi LNMM ekspozīcijā Baltijas māksla, regulāri tiekot izstādīti izstādēs (piemēram, šeit, šeit un šeit).

Tāpat kā citos lielos muzejos, LNMM pieejamās izstāžu platības esot ierobežotas, tāpēc vienlaikus ir apskatāmi tikai 4–5% no muzeja kolekcijās esošajiem mākslas darbiem. Izstādes un ekspozīcijas periodiski tiek atjaunotas un mainītas, lai parādītu iespējami plašāku ieskatu muzeja kolekcijās un aktualizētu dažādas tēmas, personības un parādības, skaidroja Derkusova. “Mākslas darbi, kuri iekļauti muzeja kolekcijā, ir valsts īpašums, un no muzeja kolekcijām neviens mākslas darbs nevar “pazust”,” viņa uzsvēra. Šobrīd neeksponētos mākslas darbus muzejs glabā krātuvēs.

Re:Check e-pasta vēstulē un ar Facebook starpniecību jautāja Rukam, vai viņš pārbaudīja informāciju pirms tās publicēšanas, taču atbildi nesaņēma. Rukam Facebook ir 8,9 tūkstoši sekotāju. Jānorāda, ka viņš savos sociālo mediju profilos regulāri izplatījis sazvērestības teorijas un maldus par Covid-19. Piemēram, pirms gada viņš bez jebkādiem pierādījumiem izplatījis baumas, ka komponists Mārtiņš Brauns mūžībā devās Covid-19 vakcīnas dēļ.

Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka grāmatas par mākslu krievu valodā pazūd no Latvijas Nacionālās bibliotēkas vai ka krievu autoru mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja viņu tautības dēļ. Re:Check pārliecinājās, ka grāmatas par mākslu un citiem tematiem aizvien ir pieejamas gan bibliotēkas plauktos, gan katalogā. Muzejs pastāvīgi maina ekspozīcijas un izstādes, taču nav pamata apgalvot, ka gleznas no tā ir “pazudušas”.