Rubļa vērtības krituma mazināšanai Krievijas Centrālā banka gatava ķerties pie radikālākiem līdzekļiem (3)

Pēc vairāku avotu teiktā, nekādi jauni lēmumi nav pieņemti, taču šonedēļ Centrālā banka īstenos vēl vienu sapulci.

Tiek norādīts, ka Centrālā banka vēlas panākt, lai uzņēmumi – eksportētāji piespiedu kārtā nodod valstij līdz pat 90% savu ienākumu, kas gūti ārvalstu valūtās. Tas pirmdien apspriests sapulcē ar Centrālās bankas vadību, valdības pārstāvjiem un lielākajiem eksportētājiem.

Aģentūras “Interfax” avoti vēsta, ka eksportētāji tiek lūgti labprātīgi palielināt valūtas pārdošanu Centrālajai bankai. Ja efekta nebūs, jau šīs nedēļas beigās labprātīgā valūtas pārdošana kļūs par obligāto. Turklāt Krievijas valdība plāno sekot līdzi uzņēmumu valūtas uzkrājumiem ārzemēs.

Pienākumu pārdot valūtu, kuru bizness saņem par preču pārdošanu ārzemēm, Krievijas valdība noteica kara pirmajās dienās. 2022. gada 28. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu, kas pieprasīja uzņēmumiem pārdot Krievijas Centrālajai bankai 80% no ienākumiem ārvalstu valūtā. Vēlāk šo daļu samazināja līdz 50%, bet termiņu palielināja no 60 līdz 120 dienām. Galu galā, pērn jūnijā šis nosacījums tika atcelts pavisam.

Straujā rubļa devalvācija, kas padarījusi Krievijas valūtu par vienu no vājākajām pasaulē, atkal likusi Centrālo banku aizdomāties par šādu pasākumu nepieciešamību.

Otrdien Krievijas Centrālā banka paaugstināja galveno gada procentu likmi no 8,5% līdz 12%. Rubļa vērtību tas neglāba – pirms šī lēmuma pieņemšanas dolārs maksāja 96 rubļus, bet pēc tam nokritās līdz 99,19 rubļiem, bet eiro kurss pieauga no 104 rubļiem līdz 108,54 rubļiem.

Eksperti norāda, ka nepieciešamie papildu administratīvie pasākumi, piemēram, ārvalstu valūtu rezervju faktiska konfiskācija no eksportētājiem, savu efektu dos vien pēc pāris mēnešiem. Tomēr arī kapitāla kontroles ieviešanai ir savi riski – sitienam var tik pakļautas piegāžu ķēdes, kuras Krievija ir centusies uzbūvēt sankciju apiešanai.

Tāpat šī ideja ir pretrunā ar Putina parakstīto rīkojumu, kas eksportētājiem ļauj nepārdot ārvalstu valūtu Centrālajai bankai, ja bizness tiek īstenots starptautisko līgumu ietvaros. Piemēram, “Gazpom” un “Rosneft” piegādes Ķīnai.

Ir vēl viena problēma – aptuveni 40% no eksporta ienākumiem ir rubļos. Līdz ar to, ja eksportētājiem jāpārdod lielākā daļa ārvalstu valūtu rezervju, tam būs negatīvas sekas uz ekonomiku kopumā.

Bijušais Krievijas Centrālās bankas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Aleksašenko uzskata, ka Centrālā banka īsteno paniskus pasākumus, lai gan vēl pirms nedēļas tika uzsvērts, ka nekādu bažu par finansiālo stabilitāti neesot.

Ilgtermiņā kapitāla kontrole var palīdzēt rublim, un nākotnē varētu tikt ieviesti ierobežojumi ārvalstu valūtas izvešanai no valsts.

Pēc Centrālās bankas datiem, lielākie eksportētāji jūlijā biržā pārdevuši ap septiņiem miljardiem dolāru, kas ir mazākais apjoms kopš kara sākuma. Lai arī peļņas daļa, ko uzņēmumi gūst ārvalstu valūtās, ir virs 80%, naudas pārdošanas apjomi ir nokritušies līdz 60%.