Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 0,5%.
Vēl ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī gada salīdzinājumā reģistrēta Vācijā (-0,1%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs -0,3%), Čehijā (-0,6%), Polijā (-1,3%), Ungārijā (-2,3%), Zviedrijā (-2,4%) un Igaunijā (-3%).
No valstīm, par kurām pieejami sākotnējie dati, straujākais ekonomikas pieaugums šajā periodā bijis Īrijā (+2,8%), Rumānijā (+2,7%) un Kiprā (+2,3%). Lietuvas IKP palielinājies par 0,9%.
ES vidēji IKP otrajā ceturksnī, salīdzot ar aprīli-jūniju pērn, palielinājies par 0,5%, bet eirozonā – par 0,6%.
Savukārt salīdzinājumā ar janvāri-martu ES IKP saglabājies nemainīgs, bet eirozonas ekonomika vidēji augusi par 0,3%.
Ceturkšņa salīdzinājumā ekonomikas izaugsme fiksēta 12 no ES dalībvalstīm, par kurām pieejami dati. Visstraujākā tā bijusi Īrijā (+3,3%), Lietuvā (+2,8%) un Slovēnijā (+1,4%).
Vācijā un Portugālē ekonomikas apmērs saglabājies iepriekšējo trīs mēnešu līmenī, bet straujākais kritums reģistrēts Polijā (-3,7%), Zviedrijā (-1,5%) un Latvijā (-0,6%). Igaunijas ekonomika ceturkšņa salīdzinājumā sarukusi par 0,3%.
Dati par Grieķiju, Horvātiju, Luksemburgu un Maltu nav pieejami.
Gada izteiksmē aprēķinam par Nīderlandi izmantoti pēc darba dienām pielāgoti dati.