ESOMAR komitejas locekle arī norāda, ka tiešsaistes aptauja kā formāts rada dažādus jautājumus. Piemēram, tiešsaistes aptaujās netiek aptaujāti cilvēki bez piekļuves internetam. Tāpat jāņemot vērā, ka lielākā daļa tiešsaistes aptauju nav varbūtības paraugi - tās tiek veiktas starp cilvēkiem, kuri brīvprātīgi pievienojušies aptaujas paneļiem jeb paši izvēlējušies aizpildīt konkrēto aptauju.
Vēl būtiski atzīmēt, ka nav skaidri norādīts, kā un kurā vietnē potenciālie respondenti tika uzrunāti aptauju aizpildīt. Volkovs kādam komentētājam atbildējis, ka respondenti piesaistīti "izmantojot reklāmas banerus, kas izvietoti ģeogrāfiski atbilstoši", vēlāk citam atbildējis nedaudz precīzāk, ka aptaujas baneri izvietoti dažādos soctīklos. Nojaušot, kā strādā sponsorēto reklāmu rādīšanas algoritmi, šis variants rada papildus bažas par to, cik reprezentatīva ir šādā ceļā iegūtā respondentu kopa. Tāpat pastāv iespēja, ka reālu respondentu vietā atbildes varētu būt snieguši "boti".
Kā gribu, tā interpretēju
Labā prakse, veicot sabiedrības viedokļu izpēti, ir uzdot līdzsvarotus un neitrālus jautājumus. Arī Frankovica uzsver, ka jautājuma formulējums nedrīkst novest līdz atbildei vai ietekmēt atbildes. Un šīs aptaujas gadījumā šis punkts noteikti nav ievērots - piemēram, lielākā daļa piedāvāto atbilžu variantu uz jautājumu, ar kādiem vārdiem raksturotu Putinu, ir skaidri negatīvi - tirāns, homofobs, klauns -, bet citi neviennozīmīgi vērtējami, piemēram, jau minētais "spēcīgs līderis". Skaidri pozitīvi raksturojumi nav piedāvāti.
Turklāt, atbildot uz šo jautājumu, bijis iespējams atzīmēt vairākus atbilžu variantus, līdz ar to vienlaikus respodents teorētiski varētu norādīt gan "spēcīgs līderis", gan "tirāns", kas, abas atbildes skatot kopā, dod skaidru negatīvu vērtējumu, bet šādā veidā dati nav interpretēti. Piemēram, tas, ka it kā 45% Francijā aptaujāto izvēlējušies atbilžu variantu "spēcīgs līderis", Volkova ieskatā nozīmē to, ka Putinam būtu labas izredzes kandidējot Francijas prezidenta vēlēšanās.