Tavars: Neesot indikāciju, ka premjera amatam varētu tikt nominēts kāds cits politiķis

Politiķis skaidroja, ka viņam patlaban neesot indikāciju, ka premjera amatam varētu tikt nominēts kāds cits politiķis.

Gadījumā, ja Rinkēvičs uzticēs Siliņai veidot jauno valdību, AS uzklausīs Siliņas piedāvājumu, kādi ir viņas mērķi īsākam un ilgākam termiņam, teica Tavars.

Viņš īpaši izcēla tautas labklājības līmeņa pacelšanu līdz Eiropas Savienības vidējam līmenim piecos gados, tautsaimniecības attīstību, iekšējo un ārējo drošību, izglītību, cilvēku aizsardzību, reģionu attīstību.

Tavars skaidroja, ka tad, ja mērķi un prioritātes saskanētu, tad AS, visticamāk, nebūtu problēmu strādāt arī Siliņas vadītā valdībā. Vienlaikus Tavars uzsvēra, ka vispirms notiks sarunas un konsultācijas ar Valsts prezidentu, sarunas gan ar esošajiem koalīcijas partneriem JV un Nacionālo apvienību, gan ar pārējām Saeimā ievēlētajām partijām, lai varētu vienoties par konstruktīvu un jēgpilnu darbu neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas.

Jau ziņots, ka "Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.

Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.

2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.

Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.

Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.

Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.

AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.

Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.