Notika tas, ko daudzi prognozēja, – Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") valdība krita. Gandrīz trīs mēnešus ilgās sarunas nekur nenoveda. Tagad mūs sagaida jauns Ministru kabinets un, iespējams, jauna koalīcija.

Mūsdienu parlamentāro republiku vēsture rāda, ka premjerministra aiziešana reti noved pie radikālām izmaiņām izpildvaras darbībā. Šādās valstīs lēmumus pieņem daudzi politiķi, amatpersonas, ministrijas un citas iestādes, nevis viens cilvēks.

Latvijā tas nav tik viennozīmīgi. Lielā mērā atbilde slēpjas vietējās politiskajās tradīcijās. Šeit partijas “svaru” nereti nosaka cilvēki, kuri to pārstāv. Turklāt konkrētas personības “svars” dažreiz ir tik liels, ka viņa rīcības var mainīt visu politisko ainavu. Ir zināmi piemēri, kad pazīstams politiķis aiziet pie jau bijušajiem oponentiem. Rezultātā viņam seko atbalstītāji, kas konsekventi paaugstina jaunās partijas reitingus.