Putins tomēr neparaksta rīkojumu par stingrāku valūtas kontroles pasākumu noteikšanu (5)

Trešienas vakarā Putins tikās ar vairākiem ierēdņiem, tostarp Centrālās bankas vadītāju. Kā izdevumam “Vedomosti” atklāja divi avoti, valūtas kontroles pasākumu ieviešana atzīta par “galējo variantu, kas var dot pozitīvu impulsu valūtas kursam vien īstermiņā”.

Tā vietā valdība neformāli vienojusies ar eskportētājiem par valūtas pārdošanu no peļņas, kas gūta ārvalstu valūtās. Tas galvenokārt skars kompānijas, kas darbojas ar enerģētiku nesaistītos sektoros. Tiek norādīts, ka naftas ieguves nozare jau tā ir spiesta pārdot lielāko daļu eksporta ienākumu, jo puse no peļņas jāmaksā nodokļos.

Pēc cita avota teiktā, ja situācija nemainīsies, tad gan “valstī tiks ieviesti galējie pasākumi”. Tāpat iespējams fiskālās slodzes pieaugums. “Diez vai kompānijām gribēsies pārdot vairāk savas peļņas valūtā, lai maksātu nodokļus,” sprieda ierēdnis.

Galvenais rubļa vērtības krituma iemesls esot “maiga naudas politika, kas radījusi pārmērīgu naudas masu”, atzīts sapulcē. Otrdien Krievijas Centrālā banka “pievilka skrūves”, ceļot gada procentu likmi no 8,5% līdz 12%.

Pēc “Financial Times” rīcībā esošās informācijas, Finanšu ministrijas vadītājs Antons Siluanovs sapulcē ar Putinu aicinājis noteikt kā obligātu pienākumu eksportētājiem pārdot 80% gūtās peļņas ārvalstu valūtās 90 dienu laikā. Kompānijas, kuras atteiktos šādi rīkoties, tiktu atteikti valsts abalsti.

Pirmo reizi šādi pasākumi tika ieviesti 2022. gada pavasarī, kad rublis pieredzēja lielu vērtības kritumu pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā. Maijā šis normatīvs tika samazināts no 80% līdz 50%, bet jūnijā tika atcelts pavisam.

Pirmdien dolāra cena Krievijā pārsniedza 100 rubļu atzīmi, bet eiro – 110 rubļus. Pēc procentu likmju paaugstināšanas un pēc sapulces pie diktatora rubļa kurss nedaudz spēja atgūties, trešdienas vakarā tam esot 94 rubļiem par dolāru, un 102 rubļiem par eiro.