Tieslietu ministre uzdevusi izvērtēt kriminālsodu politiku

Grozījumi būtu nepieciešami, lai tiktu aizsargāta personas dzīvība, veselība, neaizskaramība, brīvība, gods un cieņa, valsts un valsts drošība, pārvaldības kārtība, kā arī cīnītos pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumiem, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumiem, noziegumiem digitālajā vidē, nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu un tās organizēšanu.

Lībiņa-Egnere norāda, ka demokrātiskā tiesiskā valstī nav iedomājams, ka par mantiskiem noziegumiem ir paredzēta bargāka atbildība nekā par personas veselības, dzīvības un drošības apdraudējumu. Hibrīdkara apstākļos krimināltiesību politikai jāspēj stiprināt Latvijas valsts drošību daudz mērķtiecīgāk. Krimināllikums ir pieņemts 1998.gadā, kopš tā laika ir bijusi virkne papildinājumu un grozījumu.

Ir pienācis laiks veikt visaptverošu revīziju, lai atspoguļotu sabiedrībā aizsargājamo vērtību skalu samērīguma, cilvēktiesību un sabiedrības drošības interesēs, uzskata ministre.

Rezolūcijā uzdots izvērtēt Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto sodu politiku, kā arī tiesību aktu piemērošanas praksi. Rezolūcijā uzsvērts, ka valstij ir pienākums radīt tiesības aizsargājošu mehānismu, lai aizsargātu garantēto cilvēktiesību kopumu, lai sabiedrībai būtu drošības sajūta, ka valsts nekavējoties īstenos tiesību aizskāruma novēršanu un indivīda aizsardzību.

Līdz šī gada 31.oktobrim tiks sniegti priekšlikumi, kā nodrošināt, lai ar krimināltiesiskiem līdzekļiem prioritāri aizsargātu personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, valsti un valsts drošību, pārvaldības kārtību.