Pēdējos gados Nigēras – faktiski visa Ziemeļāfrikas Sāhelas reģiona – iekšējie notikumi reti piesaistīja pasaules uzmanību, izņemot Parīzi, kur Francijas politikas veidotāji joprojām izrādīja interesi par frankofono Āfriku. Taču 26. jūlija notikušais militārais apvērsums Nigērā to mainīja.

Nigēra, kas iepriekš bija salīdzinoši stabila un demokrātiska valsts, tika uzskatīta par pēdējo aizsargvalni pret vardarbības un politisko nemieru izplatīšanos reģionā, ko galvenokārt izraisīja ar "Al Qaeda" un "Islāma valsti" saistītas džihādistu kustības. Daļēji pateicoties pilsoņu karam Lībijā, šiem grupējumiem 2012. gada sākumā izdevās ieņemt Mali ziemeļu daļu, kā rezultātā Francija bija spiesta militāri iejaukties, lai novērstu galvaspilsētas Bamako nonākšanu ekstrēmistu nemiernieku rokās.

Šis notikums aizsāka desmit gadus ilgu starptautisku militāru iesaistīšanos, lai ierobežotu džihādistu radīto apdraudējumu un stabilizētu situāciju reģionā. Francijas, Eiropas Savienības, Amerikas Savienoto Valstu un Āfrikas valdību militārās operācijas sekoja viena pēc otras. Lielākā no tām – Apvienoto Nāciju Organizācijas misija, kas tika nosūtīta uz Mali 2013. gadā, un tajā piedalījās aptuveni 15 000 miera uzturētāju.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X