Vai Latvijā apdraudētas pensijas un Kariņš ar Putinu bijuši kolēģi? (2)

Vai Latvijā ir vairāk pensionāru nekā tiešo nodokļu maksātāju?

Ieraksta autors apgalvo:

“Pensiju saņēmēju jau ir vairāk nekā tiešo nodokļu maksātāju. Pensijas tiek izmaksātas tikai, pastāvīgi aizņemoties naudu starptautiskajos finanšu tirgos.”

Nav taisnība

Pēc Oficiālās statistikas portāla (OSP) datiem Latvijā 2022. gadā pensiju saņēma 541 tūkstoši cilvēki. No tiem 437 tūkstoši – vecuma pensiju. Savukārt jaunākie nodarbinātības dati liecina, ka Latvijā 2022. gadā bija 886 tūkstoši nodarbināto un 951 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju – tādu, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Attiecīgi tas bija par 63% un 75% vairāk nekā pensiju saņēmēju.

Tiešie nodokļi ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, nekustamā īpašuma nodoklis, mikrouzņēmumu nodoklis un solidaritātes nodoklis. Tātad tiešo nodokļu maksātāju pārsvars ir vēl lielāks.

Tāpat nekorekts ir apgalvojums, ka pensijas tiek izmaksātas, aizņemoties finanšu tirgos. Tā nav. Pensijas maksā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta jeb sociālā budžeta. Pensiju izmaksai tiek izmantotas tajā iemaksātās un uzkrātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Re:Check par šiem maldiem rakstīja jau pērnā gada oktobrī. Tolaik Labklājības ministrijas vadošais sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš Re:Check skaidroja, ka “valsts pensiju speciālā budžeta uzkrājums septembra beigās bija ap 1,3 miljardiem eiro. Tātad – naudas pensiju izmaksām ir pietiekami.” Jaunākajā valsts pensiju speciālā budžeta izpildes ziņojumā norādīts, ka jūlijā uzkrājums jeb naudas līdzekļu atlikums bija gandrīz 1,36 miljardi eiro un arī šogad plānots, ka valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumi pārsniegs izdevumus.

Vai Kariņš strādājis kopā ar Putinu?

Nav taisnība

Tekstā teikts, ka Kariņš “ir strādājis kopā ar Putinu Ļeņingradas Valsts universitātē no 1991. gada līdz 1996. gadam.” Putins tur esot nodarbojies ar VDK “tekošajām rezervēm”.

Arī par šiem maldiem Re:Check ir rakstījis iepriekš. Kariņš presē stāstījis, ka studiju laikā – 1990. gadā – saņēmis stipendiju, lai apmeklētu papildu kursus Sanktpēterburgā jeb toreiz Ļeņingradā. Taču Kariņš nekad nav strādājis Ļeņingradas Valsts universitātē – to Re:Check pērn novembrī apstiprināja viņa preses sekretārs Sandris Sabajevs. Viņš skaidroja, ka Kariņš ieguva Fulbraita stipendiju un 1990. gada vasarā divus mēnešus apguva krievu valodu Hercena institūtā Pēterburgā.

Tātad Kariņš Pēterburgā ir mācījies, nevis strādājis, turklāt to darījis nevis Ļeņingradas Valsts universitātē, bet citā augstākās izglītības iestādē. Tāpat viņš Pēterburgā pavadīja divus mēnešus, nevis sešus gadus.

Savukārt Putins strādāja Ļeņingradas Valsts universitātē no 1990. līdz 1991. gadam, raksta Lielbritānijas medijs The Guardian. No 1991. gada jūnija līdz 1996. gadam Putins strādāja pie Sanktpēterburgas mēra Anatolija Sobčaka. Tas lasāms arī Kremļa interneta vietnē publicētajā Putina biogrāfijā.

Vai Latvija apkrauta ar “mega parādiem”?

Trūkst konteksta

Ierakstā arī lēsts, ka Latvija “ir apkrauta ar mega parādiem” un bez pamatojuma stāstīts, ka “valsts IKP tiek falsificēts, lai varētu turpmāk arī aizņemties.”

Oficiālās statiskas portāla datos redzams, ka Latvijas vispārējās valdības kopējais bruto parāds Kariņa valdības laikā – no 2019. līdz 2023. gada 1. ceturksnim – pieaudzis par 7,3 miljardiem eiro. Taču Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas bankas ekonomisti skaidro, ka parāda pieaugums daļēji saistīts ar Covid-19 pandēmiju, globālo energocenu krīzi un Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski palielinājis iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu.

Jaunākie provizoriskie Eurostat dati parāda, ka 2023. gada 1. ceturksnī Latvijas vispārējās valdības konsolidētais parāds relatīvi pret IKP bija viens no zemākajiem Eiropas Savienībā – 42,9%. Pandēmijas laikā savus valsts parādus būtiski palielināja lielākā daļa ES valstu.

Augstam valdības parādam ir novērota korelācija ar samazinātu ekonomikas izaugsmi. Taču nav viennozīmīgas parāda vērtības, pie kuras šī izaugsme būtiski sarūk. Vīnes Starptautisko ekonomikas pētījumu institūta (VSEPI) ekonomisti norāda, ka klasiski tiek uzskatīts – ekonomiskā izaugsme būtiski samazinās, ja valdības parāds ir lielāks par 90% no IKP. VSEPI un Latvijas bankas ekonomisti tomēr skaidro, ka parādam nav tāda “maģiskā skaitļa” un ekonomisko izaugsmi ietekmē arī vairāki citi faktori. Savukārt ES Māstrihtas līgums paredz, ka dalībvalstu kopējais valdības parāds nepārsniedz 60% no IKP.

Vai Latvijā būtiski samazinājies iedzīvotāju skaits?

Trūkst konteksta

Autors stāsta:

“Vienotība ir ieguldījusi daudz pūliņu lai mazinātu iedzīvotāju skaitu valstī. [..] ir būtiski samazināts iedzīvotāju skaits.”

OSP dati liecina, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ar katru gadu samazinājies iedzīvotāju skaits. Šogad iedzīvotāju skaits pieaudzis par aptuveni 7250 iedzīvotājiem, bet, visticamāk, tas ir uz Ukrainas bēgļu rēķina.

Taču nav novērojams, ka, Jaunajai vienotībai esot Saeimā un Kariņam vadot valdību, iedzīvotāju skaita samazināšanās ātrums būtu drastiski kļuvis straujāks. Nav arī nekādu pierādījumu, ka iedzīvotāju skaits ir mērķtiecīgi “samazināts”.

Vai pērn elektroenerģijas cenas palielināja mākslīgi?

Nav taisnība

Ierakstā arī teikts:

“Tagad ir mākslīgi palielināta elektroenerģijas cena, lai izputinātu vēl palikušos vietējos uzņēmumus.”

Šo apgalvojumu tieši šādos vārdos teksta autors publicēja arī pirms astoņiem mēnešiem. Tagad autors nemin, vai viņš joprojām runā par pērno gadu.

Energoresursu cenu inflācija ir skaidrojama ar vairākiem globāliem procesiem, kas bija aktuāli jau 2021. gada beigās. Piemēram, pieaugošais energoresursu pieprasījums pēc Covid-19 pandēmijas pirmā gada, CO2 kvotu cenu kāpšana un rekordlielais karstums un sausums Eiropā. Situāciju saasināja Krievijas pilnapmēra iebrukums Ukrainā un no tā izrietošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Tādēļ energoresursu un citu produktu cenu kāpumu nevar novelt tikai uz vietējo valdību.

Energoresursu cenas Latvijā ietekmē arī nepietiekamās elektroenerģijas ražošanas jaudas,- un līdzšinējās valdības ir pārāk maz darījušas, lai tās kāpinātu. Taču apgalvojums, ka šī vai iepriekšējās valdības to pieļāvušas apzināti, lai izputinātu Latvijas uzņēmumus, ir bez jebkāda pamatojuma.

Secinājums: Latvijā nav vairāk pensiju saņēmēju kā tiešo nodokļu maksātāju. Pensijas netiek izmaksātas, aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos. Valdības kopējais bruto parāds Kariņa pirmās un otrās valdības laikā pieaudzis par 7,3 miljardiem eiro, taču relatīvi pret IKP tas ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Lai gan iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies, Kariņa valdības laikā samazinājums nav kļuvis būtiski straujāks. Pērnā gada elektroenerģijas inflācija nebija mākslīgi radīta. Kariņš un Putins nav strādājuši kopā.