"Latio": Komercplatību tirgus sensitīvi reaģē uz norisēm pasaulē

Apskatā minēts, ka, neskatoties uz samazināto darījumu intensitāti, atsevišķi apjomīgi darījumi notiek, īpašniekiem apzinoties - cerēt uz brīnumu un procentu likmju drīzu krišanos nav pamata. Tāpat, kamēr noslēgumam tuvojas vairāku A klases jauno biroja ēku būvniecība, pandēmijas laikā "iegrieztais" hibrīddarba modelis veicina pieprasījumu pēc mazākām un energoefektīvām biroju platībām.

Komercobjektu ienesīguma likmes pēdējo trīs ar pusi gadu laikā saglabājušās nemainīgas. Augstākā ienesīguma likme (vidēji 8%) raksturīga industriālajiem objektiem. Mazumtirdzniecības telpām ienesīguma likme ir 7,5%, bet birojiem 6,7%, informē "Latio".

Pārskatā teikts, ka tieši jauno A klases biroju segmentā redzama vislielākā rosība. Ekspluatācijā nodota "New Hanza" ēka Skanstē, pabeigta jaunizveidotā biznesa centra "Gustavs" pirmā ēkā, noslēgumam tuvojas arī biroju ēkas "Novira Plaza" un biznesa centra Pērses ielā 2A būvniecība, savukārt gada beigās tiks sākta "Preses nama kvartāla" attīstības otrā fāze.

Tāpat "zaļo gaismu būvniecībai" saņēmis attīstītājs "Linstow Baltic", kas sācis "Satekles biznesa centra" būvniecību. Arvien aktuālāks kļūst kopstrādes biroju koncepts - Mārupē atklāts jaunais "Regus Business Garden" komplekss, atjaunotajā Hāmaņa muižā Āgenskalnā durvis vēris "Hamann Coworking", bet no nākamā gada kopstrādes darba telpu risinājums būs pieejams tirdzniecības centra "Galleria Riga" piektajā stāvā.

"Latio" darījumu vadītāji konstatējuši, ka lielo biroju īpašniekiem, īpaši ēkās ar zemāku energoefektivitāti, rodas grūtības atrast piemērotus nomniekus. Daudz pieprasītāki šobrīd ir mazie biroji, kas pilda uzņēmuma reprezentatīvo un socializēšanās funkciju, kur notiek tikšanās ar klientiem un vadības sanāksmes, kamēr vairums darbinieku strādā pilnībā attālināti vai ievērojot hibrīddarba modeli.

"Latio" informē, ka savā ziņā investori jau ir samierinājušies ar biroju tirgū notiekošo restrukturizāciju un to, ka pieprasījums pēc lielām platībām samazinās, bet pēc mazākām - pieaug, tāpēc fokusā iezīmējas citi biroju raksturojošie faktori.

Pārskatā teikts, ka potenciālie nomnieki pastiprināti pievērš uzmanību niansēm, kas agrāk tika uzskatītas par sekundārām, piemēram, dabīgās gaismas daudzumam un ēkas energoefektivitātes klasei. Te savukārt rodas nosacīts paradokss - lai gan varētu šķist, ka nomai pieejamo biroju esošais piedāvājums ir plašs un topošās jaunās biroju ēkas netiks pilnībā aizpildītas, pieprasījums pēc A klases birojiem saglabājas augsts, jo tajos ievēroti aktuālākie nomnieku standarti, tostarp ļaujot variēt ar plānojumu un pielāgot to uzņēmuma vajadzībām.

Vidējā nomas maksa mēnesī par A klases biroju centrālajā darījumu rajonā tādās pieprasītās apkaimēs kā Skanste, Klusais centrs, Tuvais centrs, Ķīpsala un Āgenskalns ir 13,5-22 eiro par kvadrātmetru, B klases birojiem - 10-12 eiro par kvadrātmetru, bet C klases birojiem - seši līdz deviņi eiro par kvadrātmetru. Ārpus centrālajiem darījumu rajoniem mēneša nomas maksa par A klases biroju ir 12-14 eiro par kvadrātmetru, B klases birojiem - 9-11 eiro par kvadrātmetru, bet C klasei - pieci līdz septiņi eiro par kvadrātmetru.

Pirmajā pusgadā aktīvāk sakustējies arī industriālo platību segments Rīgā un Pierīgā, teikts "Latio" pārskatā. Ieguldot 25 miljonus eiro, drīzumā tiks sākta divu industriālo parku ēku celtniecība lidostas apkaimē - noliktavu kompleksa "Green Park III" otrās ēkas, kā arī "Lidostas parks III" otrā ēkas būvniecība. Savukārt uzņēmums "Baltic Electro Company" plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro apjomīgas vairumtirdzniecības un loģistikas centra izveidē Dreiliņos. Olainē tiek plānota modernas PET pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kas nākotnē būs viena no lielākajām Eiropā. Projektu virza uzņēmums "Eco Baltia".

Lai gan atsevišķi projekti top, kopumā lielo investoru interese pārvirzījusies uz zaļās enerģijas projektiem visā Baltijā, kas iekļauj elektroenerģijas pārvades infrastruktūras pārbūvi, vēja un saules parku attīstību, elektrouzlādes tīklu risinājumu izstrādi. "Latio" prognozē, ka investoru uzmanība tuvākajos gados lielākoties koncentrēsies tieši šajā virzienā.

"Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītājs Artis Ramutis skaidro, ka, lai gan līdzīgas tendences raksturīgas visam komercīpašumu tirgum, proti, ir mazāks darījumu skaits "dārgās naudas" apstākļos, tomēr katrs apakšsegments uz esošo situāciju reaģē nedaudz citādāk. Iegādes darījumi industriālajā sektorā notiek mazāk un lēnāk.

"Kopumā vajadzība un pieprasījums no ražotāju puses pēc atbilstošām ražošanas un noliktavu telpām nav pazuduši, bet atrodamies izteiktā disproporciju laikā. Ir skaidrs, ka "dārgāka nauda" būtiski ierobežo uzņēmēju spēju iegādāties jaunus objektus, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī augstās būvniecības izmaksas un zems pārdošanā esošo industriālo objektu piedāvājums, kas cenas notur augšā. Vienlaikus jāatceras, ka industriālie objekti aizņem tikai daļu no visa komercīpašumu sektora," pauž Ramutis.

Efektivitātes rādītājus uzlabojuši arī tirdzniecības centri, teikts pārskatā. Lai gan mazumtirdzniecības sektorā kopš 2019.gada pieauguma dinamika sabremzējusies par vairāk nekā 20%, jau pērn bija novērojama pakāpeniski augoša tendence, par ko liecina arī vairāki apjomīgi darījumi. Piesaistot gandrīz 22 miljonus eiro, sākta jauna veikala "Depo" būvniecība Kārļa Ulmaņa gatvē, bet veikalu tīkls "Lidl" turpina paplašināties, atverot jaunus veikalus.

Mazumtirdzniecības telpu platību nomas maksa mēnesī 2023.gada pirmajā pusgadā ir 10-40 eiro par kvadrātmetru centra rajona aktīvākajās tirdzniecības ielās, bet no sešiem līdz 10 eiro par kvadrātmetru - lielveikaliem un enkurnomniekiem, teikts pārskatā.