Pavasarī dzimušie vilcēni šobrīd ir apmēram trīs mēnešus veci - pārdroši, ziņkārīgi un nepieredzējuši, tie apzina midzeņa tuvāko apkārtni. Ja aci pret aci dabā sastapties ar pieaugušu vilku ir gandrīz neiespējami, vasaras nogalē vilcēni kļūst “pamanāmi”. Vilku skaits Latvijā katru gadu pieaug, par ko nepriecājas mājlopu audzētāji. Vilki katru gadu saplosa simtiem mājlopu, šogad jau 292. Viena risinājuma nav.

Fotogrāfijās, kurās redzami, vilku nokostie mājlopi, redzams, ka aitas ir nokostas, bet atstātas neskartas, vai tām vienkārši ķermenī izkosts caurums. “Vienu apēd, pārējās nokož,” vilku uzvedību skaidro zinātnieks Jānis Ozoliņš. “Vilks nesāk ēst, kamēr nav nokodis visas – tāda ir plēsēja daba, tas nevar apstāties.” Ozoliņš stāsta, ka dzirdētais - aitas nokostas, ko vilcene apmācījusi jaunos vilcēnus, ir aplams.

Viņa ieskatā ir absurdi vainot vilkus aitkopju zaudējumos. Izeja ir tāda pati kā citās valstīs – elektriskais žogs kombinācijā ar sargsuņiem. Jā, tas izmaksā dārgi.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X