Vāciešu uzticība demokrātijai strauji samazinās, liecina aptaujas dati (1)

Kamēr vēl 2021.gadā nepilna trešdaļa aptaujāto atzina, ka viņi mazāk vai maz uzticas Vācijas demokrātijai, tad šajā vasarā šādam izteikumam piekrituši 54% vāciešu.

Pilsoņu uzticības kritums politiskajām partijām ir vēl dramatiskāks.

Kamēr 2020.gadā 29% respondentu apgalvoja, ka uzticas partijām, tad 2021.gadā šis skaits jau bija sarucis līdz 20%, bet tagad uzticību politiskajām partijām saglabājuši vien 9% aptaujāto.

Tajā pašā laikā 90% vāciešu atzinuši, ka tiem ir svarīga dzīve brīvībā, vienlīdzība likuma priekšā, vārda brīvība, kā arī brīvas un godīgas vēlēšanas.

Tomēr 71% respondentu paudis viedokli, ka vadošie politiķi un mediju pārstāvji dzīvo paši savā pasaulē un uz pārējiem pilsoņiem noraugās no augšas.

86% vāciešu vēlas, lai viņi tiktu vairāk iesaistīti lēmumu pieņemšanā. 93% gadījumu tas attiecas uz pašvaldību līmeni, bet 91% gadījumu - uz zemju līmeni. Taču 85% gadījumu respondenti uzskata, ka lielāka iesaiste federālā līmenī arī ir svarīga.

Kā norāda Kerbera fonda Demokrātijas, iesaistes un kohēzijas nodaļas vadītājs Svens Teclafs, aptaujas rezultāti liecina, ka vāciešu uzticība demokrātijai un tās institūcijām pastāvīgi mazinās.

"Līdztekus ar ļaužu ekonomiskajām rūpēm tā ir satraucoša parādība," atzīst eksperts.

Aptauju veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Policy Matters", kas jūnijā un jūlijā intervējis 1113 pieaugušos.