Forumā “Armija-2023”, kas norisinās Krievijas pilsētā Kubinkē, piedalās delegācijas no vairāk nekā 60 valstīm. Tas gan nemaina faktu, ka šis forums faktiski uzskatāms par fiasko Krievijas militāri rūpnieciskajai kompleksam.
Krievijas ieroču eksports pieredz fiasko (29)
Neraugoties uz to, ka ieroču reklāmai pievienojās arī diktators Vladimirs Putins, solīdams Krievijas sabiedrotajiem "plašu izvēli no modernākajiem ieročiem", valsts uzņēmuma "Rosoboroneksport" noslēgtie starptautiskie līgumi ir vismaz trīs reizes mazāk vērtīgi, nekā tas bija pirms kara.
“Rosteh” holdingā esošā “Rosoboroneksport” var lepoties ar bruņojuma eksporta monopolu. Šajā forumā tā noslēgusi vien dažus starptautiskos līgumus 600 miljonu dolāru vērtībā, norādījis uzņēmuma vadītājs Aleksandrs Mihejevs.
Viņš uzsver, ka "Rosoboroneksport" armijas forumā prezentējis vairāk nekā 350 paraugu no Krievijas militārās un civilās produkcijas. Ar to iepazinās delegācijas no vairāk nekā 30 valstīm, tomēr agrākā interese par Krievijas ieročiem ir pilnībā zudusi. 2021. gadā šajā pašā forumā tika noslēgti 20 līgumi 2 miljardu eiro vērtībā.
Lielākais Krievijas ieroču pircējs šajā forumā bija pati Krievija. Aizsardzības ministrija noslēdza līgumus par 400 miljardu rubļu (3,9 miljardu eiro) vērtībā. Kā atklājušas Krievijas militārpersonas, karaspēkā tiks ievesti vairāk nekā 2500 jauni bruņojuma, militārās un īpašās tehnikas paraugi, kā arī vairāk nekā 1,8 miljoni lādiņu.
Krievijas ieroču eksports stabili samazinās jau aptuveni piecus gadus pēc kārtas. No 2018. līdz 2022. gadam tā daļa pasaules tirgū samazinājusies no 22% līdz 16%, liecina Stokholmas Pasaules problēmu izpētes institūta (SIPRI) eksperti. Jau 2024. gadā Krievija var zaudēt otra lielākā ieroču piegādātāja statusu pasaulē, atpaliekot no Francijas, uzskata SIPRI vecākais pētnieks Pēters Vēzemans.
Piemēram, pēc lidmašīnu piegāžu apjoma (84 lidaparāti līdz 2022. gada beigām), Krievija ne tikai atpaliek par 16 reizēm no ASV (1371 lidmašīnas), bet arī piekāpjas Francijai (210), Dienvidkorejai (136), Itālijai (115) un Ķīnai.
Pēc kuģu piegādēm (5 kuģi), Krievija ievērojami zaudē Francijai (21), Ķīnai (22), Vācijai (29) un Lielbritānijai (26), kā arī atpaliek no Itālijas (9) un Dienvidkorejas (6).
Pēc tanku piegāžu apjoma (444 vienības) Krievijas rādītāji ir par trešdaļu mazāki nekā ASV (634), un divas reizes mazāki nekā Dienvidkorejai (990). Krievija arī zaudē pozīcijas sev svarīgajā Indijas tirgū. Piegādes uz turieni pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušās par 37%. Šeit gan jāņem vērā, ka "Rosoboroneksport" ir pakļauts ASV sankcijām.
Krievijas ieroču eksports turpinās samazināties, uzskata Vēzemans.
"Krievija dos priekšroku savu bruņoto spēku apgādei, un pieprasījums no citām valstīm paliks zemā līmenī. Tas saistāms ar tirdzniecības sankcijām pret Krieviju, kā arī pieaugošo ASV un sabiedroto spiedienu neiegādāties Krievijas ieročus," viņš skaidro.