/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2023/08/20/15534583t1hafcd.jpg)
Saskaņā ar „Roskosmos” datiem, Krievijas automātiskais modulis iegāja neaprēķinātā orbītā un sadūrās ar Mēness virsmu.
Krievu kosmosa zonde „Luna-25” ietriekusies Mēnesī (51)
Papildināts
19. augustā, saskaņā ar „Luna-25” lidojuma programmu, bija paredzēts dot impulsu, kas ļautu izveidot aparāta pirmsstarta eliptisku orbītu.
(Sestdien) ap plkst. 14:57 pēc Maskavas laika tika pārtraukta saziņa ar „Luna-25”.
Die Prestige-Mission Russlands ist gescheitert: Statt auf dem Mond Wasser zu suchen, ist die Sonde nach amtlichen Angaben abgestürzt. https://t.co/qssaYlooQC
— DER SPIEGEL (@derspiegel) August 20, 2023
Vēlākā aparāta meklēšana 19. un 20. augustā beidzās bez rezultātiem.
Saskaņā ar „Roskosmos” informāciju, faktisko impulsa parametru novirzes dēļ no aprēķinātajiem kosmosa aparāts nokļuva neaprēķinātā orbītā un pārtrauca eksistēt pēc sadursmes ar Mēness virsmu.
Līdz ar to neveiksmi ir piedzīvojusi Krievijas pirmā misija uz Mēnesi pēdējo 47 gadu laikā.
"Luna-25" bija daļa no Krievijas Mēness programmas, kas paredz līdz 2040.gadam uzbūvēt kosmosa staciju uz šī Zemes pavadoņa.
Misijas sākums tika atlikts pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā - trūka svarīgu komponentu no Eiropas. Prestižās misijas neveiksme kārtējo reizi izceļ Krievijas kosmosa programmu pagrimumu, lai gan 1957. gadā Krievija bija pirmā valsts, kas orbītā palaida satelītu - „Sputnik 1”. Krievija nebija veikusi Mēness misijas kopš „Luna-24” 1976. gadā, kad Kremlī valdīja Leonīds Brežņevs.