Video ⟩ Robežpārkāpēji kļuvuši daudz agresīvāki; svētdien Latvijas robežsargam nācās raidīt brīdinājuma šāvienu (15)

Viņš atzina, ka nelegālajiem migrantiem palīdz Baltkrievijas robežsargi, kas viņus pavada un pat bojā robežas infrastruktūru. Pastāv arī risks, ka Baltkrievijas varasiestādes var mēģināt sarīkot provokāciju, kādā vietā sakoncentrējot lielāku skaitu - līdz pat vairākiem simtiem - pārkāpēju.

Robežpārkāpēji pēdējā laikā kļuvuši daudz agresīvāki, nepakļaujas robežsargu prasībām un bēg.

Arī svētdien bijis gadījums, kad robežsargam nācies pielietot ieroci, raidot brīdinājuma šāvienu, lai aizturētu bēgošu robežpārkāpēju, informēja Pujāts.

Robežpārkāpēju izcelsme ģeogrāfiski esot ļoti plaša. Ja agrāk tie pamatā bijuši Irākas pilsoņi, tad tagad esot daudz arī Indijas, Bangladešas, Madagaskaras un Āfrikas valstu iedzīvotāju.

Tieši indieši un bengāļi esot agresīvāk noskaņoti.

Robežsardzes priekšnieks norādīja, ka patlaban situāciju kontrolē Iekšlietu ministrija, bet bruņotajiem spēkiem būtu jāiesaistās, ja robežpārkāpēji sāktu izmantot bruņojumu.

Vienlaikus viņš atzina, ka arī robežsargi jau patlaban ir labāk bruņoti, tostarp ar automātiskajiem ieročiem.

Jau ziņots, ka 28.augustā Varšavā plānota Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru tikšanās, kuras laikā tiks arī izvērtēta situācija uz robežas ar Baltkrieviju. Baltijas valstis un Polija apspriež iespēju arī pilnībā slēgt robežas ar Baltkrieviju.

Šogad no Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti jau vairāk nekā 6000 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ uzņemti gandrīz 300 cilvēki.

Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.

Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās valsts robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.

Bažas par iespējamām provokācijām uz robežas pastiprinājušās pēc Jevgeņija Prigožina dibinātā Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" došanos uz Baltkrieviju.

Mūrniece: AM piedāvās savu redzējumu austrumu robežas sakārtošanai

Aizsardzības ministrija (AM) piedāvās savu redzējumu austrumu robežas sakārtošanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pastāstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa uzsvēra, ka hibrīdapdraudējums uz Latvijas robežas palielinās, dati par to ir ļoti nopietni. Mūrnieces ieskatā Latvijas institūciju reakcija uz to ir bijusi ļoti ātra - ir trīskāršots bruņoto spēku atbalsts robežsargiem, izveidota jauna, elastīga sistēma, lai varētu ātri rīkoties. Mūrniece solīja, ka nepieciešamības gadījumā atbalsts robežsargiem tiks palielināts.

Redzot, kas notiek Latvijas austrumos - gan Baltkrievijā, gan arī atbildot uz hibrīdapdraudējumu, ir palielināta Latvijas bruņoto spēku, karavīru, zemessargu klātbūtne pierobežā. Tāpat septembra sākumā visā valsts teritorijā plānotas ļoti lielas militārās "Namejs", īpašus scenārijus izspēlējot valsts austrumos.

"Mūsu iedzīvotājiem ir būtiski redzēt armijas klātbūtni," komentējot bruņoto spēku mācības, norādīja Mūrniece.

Tikmēr, ja tiktu pieņemts lēmums par robežas ar Baltkrieviju slēgšanu, tas būtu jāīsteno visām Baltijas valstīm kopā, to darot koordinēti, jo citādi iespējams ierobežojumu apiet. Tāpat jāsaprot, kādas varētu būt šādas rīcības sekas. Šos jautājumus, kā atgādināja Mūrniece, plānots pārrunāt 28.augustā iekšlietu ministru sanāksmē.

"Lai kādi lēmumi tiktu pieņemti, mums strauji un neatliekami jāveic austrumu robežas sakārtošana. Diemžēl valdības šo valdību atlikušas, muļļājušas, nav risinājušas, tas ir pārāk birokratizēts process, un ir jāmeklē jauni veidi, kā robežu sakārtot," sacīja politiķe, atklājot, ka arī AM piedāvās savus papildu risinājumus. Mūrniece cer, ka AM iesaistīšanās paātrinās procesa tempu, radīs vilkmi tur, kur tas nepieciešams.

Mūrniece uzsvēra, ka runa ir ne tikai par robežu sargāšanu, bet arī nopietnu tālāku darbu - militārās pretmobilitātes pasākumiem. Latvijas aizsardzības plāni un jaunā koncepcija paredz Latvijas teritorijas sargāšanu no pirmā centimetra, kas tiek uztverts ārkārtīgi nopietni.