Ķīna ierosinājusi jaunus pasākumus, ar kuriem paredzēts ierobežot laiku, ko bērni un jaunieši pavada savos viedtālruņos. Mērķis ir “apkarot atkarību no interneta” un “lai jauniešos kultivētu labu morāli un sociālistiskās vērtības”, vēsta CNN.
Ķīna grasās ierobežot viedtālruņu izmantošanas laiku jauniešu vidū
Ķīnas Kiberdrošības administrācija ir institūcija, kas ir galvenais interneta uzraugs valstī. Pagājušajā trešdienā šī iestāde paziņoja, ka varasiestādēm vajadzētu viedierīcēs iestrādāt “nepilngadīgo lietotāju režīmu”, kas paredzētu noteikt to, ka nepilngadīgie viedierīces varētu izmantot līdz divām stundām diennaktī.
Ja šis ierosinājums tiks apstiprināts, tas paplašinās Ķīnā esošos noteikumus, kas paredzēti tehnoloģiju izmantošanas ierobežošanai jauniešu vidū, tādējādi cenšoties limitēt “jauno cilvēku piekļuvi nevēlamai informācijai”. Līdz 2. septembrim turpināsies diskusijas par jaunajiem noteikumiem.
Paredzams, ka jaunietim, kurš izmanto viedtālruni, sasniedzot divu stundu limitu, tiktu slēgta pieeja visām tīmekļa lietotnēm. Tāpat tiek piedāvāts ieviest katrai vecuma grupai atbilstošu saturu. Ierosinājums paredz, ka neviens lietotājs vecumā līdz 18 gadiem fiziski nevarētu izmantot viedierīci laika posmā no desmitiem vakarā līdz sešiem rītā.
Kas attiecas uz bērniem līdz astoņu gadu vecumam, viņiem tiktu ierobežota piekļuve telefoniem vēl vairāk. Ekrāna laiks šajā vecuma grupā būtu līdz 40 minūtēm, vecuma grupā no astoņiem līdz 16 gadiem – stunda, bet jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem – divas stundas. Ķīnas Kiberdrošības administrācija arī paredz, ka viedtālruņiem būtu jāatgādina nepilngadīgajam lietotājam par atpūtu pēc ierīces nepārtrauktas lietošanas pusstundas ilgumā.
Projekta melnraksts paredz, ka mobilo pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveido saturs,
kas “slavē galvenās sociālisma vērtības, kā arī padziļina izpratni par ķīniešu nācijas sabiedrību”.
Turklāt vecākiem būtu dotas iespējas mainīt laika limitus (piemēram, noteikt mazāku ekrāna laiku, nekā paredz valsts). Ierobežojumi neatteiktos uz ārkārtas zvaniem un izglītības pakalpojumiem.
Tiek norādīts, ka Ķīnā par galveno jauniešu problēmu tiek uzskatīta interneta atkarība, kas sevī ietver arī piekļuvi “nevēlamai un kaitīgai informācijai”, kas ir pretrunā ar partijas noteiktajām vadlīnijām.
CNN aptaujātie vecāki norāda, ka šādi ierosinājumi kopumā ir pieņemami.
“Domāju, ka tas ir labi. No vienas puses, tas var aizsargāt bērnu redzi, jo daudzi mazie nespēj atturēties no [satura] skatīšanās telefona ekrānā. No otras puses, vecākiem būtu vieglāk kontrolēt savus bērnus. Galvenais – saturs, ko varētu piedāvāt nepilngadīgo režīms, būtu pozitīvāks un veselīgāks,” norāda divu bērnu māte Austrumķīnā, kura nevēlējās paust savu vārdu.
Tiek norādīts, ka Ķīnā ir viena no lielākajām lietotāju bāzēm pasaulē. Šeit internetu lieto 1,07 miljardi cilvēku, bet piekļuve internetam ir kopumā 1,4 miljardam cilvēku. Aptuveni piektā daļa lietotāju ir jaunāki par 19 gadiem.
Jauno ierobežojumu efektivitāte ir atkarīga no vecākiem, jo daudzi vecāki dod bērniem savas ierīces. Vecāki arī atzīst, ka šādā veidā viņiem būtu daudz ērtāk kontrolēt savu bērnu aktivitātes tīmeklī.
Jaunie ierobežojumi, visticamāk, atstās lielu ietekmi uz tehnoloģiju kompānijām, kuras parasti tiek noteiktas par galvenajiem atbildīgajiem jaunu ierobežojumu noteikšanā. Jaunie ierobežojumi izskan laikā, kad Ķīnas vairāku gadu garumā ilgušie ierobežojumi pret tehnoloģiju kompānijām pakāpeniski tiek mīkstināti.
Tiek norādīts, ka pirms diviem gadiem Ķīnas regulatori aizliedza spēlēt tīmekļa spēles darbdienās par 18 gadiem jaunākiem spēlētājiem. Tāpat viņiem ir ierobežots spēles laiks arī brīvdienās, kas nepārsniedz trīs stundas.
“Douyin”, kas ir Ķīnas versija populārajai lietotnei “TikTok”, 2021. gadā ieviesa “jauniešu režīmu”, kas liedz par 14 gadiem jaunākiem lietotājiem pavadīt lietotnē ilgāku laiku par 40 minūtēm dienā. Vēl vienai populārai video lietotnei “Kuaishou” ir līdzīga opcija.
Šādi pasākumi paredz, ka interneta lietotāji nedrīkst reģistrēties ar izdomātu identitāti. Interneta lietotājam ir visur jāreģistrējas ar savu īsto vārdu, tāpat pērn visos tīmekļa pakalpojumos lietotājam bija jāpierāda sava identitāte, pirms komentē vai reaģē uz ierakstiem.