Valdība, veicot grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, limitēs piekļuvi informācijai, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību.
Valdība limitēs piekļuvi informācijai, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību
Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Padomes regulā par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu ir noteikts, ka valstij ir jānodrošina piemēroti pasākumi, lai novērstu nesankcionētu izpaušanu vai piekļuvi sensitīvajai informācijai, kas saistīta ar kuģu aizsardzības novērtējumiem, kuģu aizsardzības plāniem, ostas iekārtu aizsardzības novērtējumiem, ostas iekārtu aizsardzības plāniem, kā arī individuāliem novērtējumiem un plāniem.
Tomēr nevienā nacionālajā normatīvajā aktā nav skaidri noteikts, ka informācija, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, ir ierobežotas pieejamības informācija.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumos par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījumu, izpildi un uzraudzību ir noteikts, ka ostas iekārtas un ostas aizsardzības plāna, plāna projekta, grozījumu un grozījumu projekta daļām, kā arī ostas iekārtas un ostas aizsardzības pierakstu daļām piešķir statusu "informācija dienesta vajadzībām". Līdz 2023.gada 30.aprīlim informācija dienesta vajadzībām bija ierobežotas pieejamības informācijas paveids, bet kopš 2023.gada 1.maija tā ir valsts noslēpuma paveids. Saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" pārejas noteikumu 14.punktu no 2024.gada 1.janvāra uz šo informāciju pilnā apjomā būs attiecināms likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktais informācijas aizsardzības režīms.
Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka tas, ka nevienā nacionālajā normatīvajā aktā nav skaidri noteikts, ka informācija, kas saistīta ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību, ir ierobežotas pieejamības informācija, rada risku, ka attiecīgā informācija netiks aizsargāta atbilstoši EP regulai, bet sākt piemērot likumā "Par valsts noslēpumu" noteikto informācijas aizsardzības režīmu nav samērīgi - valsts interešu aizsardzību, tostarp valsts drošību, tas būtiski neuzlabos, bet attiecīgās informācijas apriti būtiski apgrūtinās.
Paredzēts, ka jaunais likumprojekts stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī. Šis datums izvēlēts, lai likuma spēkā stāšanās termiņš būtu saskaņots ar likuma "Par valsts noslēpumu" pārejas noteikumu 14.punktā noteikto termiņu, līdz kuram iestādēm ir jāpārskata un jāaktualizē informācijas dienesta vajadzībām saraksti.