Jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma stāsies spēkā no nākamā gada 1. septembra

Otrdien valdība pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtos grozījumus, kas paredz atvēlēt papildus laiku jaunās vērtēšanas sistēmas ieviešanai, lai izglītības iestādes varētu kvalitatīvi sagatavoties izmaiņām un jaunai vērtēšanas pieejai izglītības procesā.

IZM atzīmēja, ka papildus laiks vērtēšanas pieejas un izpratnes veidošanai "īpaši nepieciešams", lai pedagogi izstrādātu summatīvos pārbaudes darbus atbilstoši mācību priekšmeta satura specifikai.

Lielāks svars jāpiešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu, kā arī, lai pedagogi skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķirtu lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada laikā. Papildus laiks, IZM ieskatā, arī nepieciešams, lai kopumā veidotos izpratne par vērtējuma labošanas kārtību, piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā, ja tas tieši ietekmē skolēna tiesības un intereses.

Jaunā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēma tiks dalīta četros veidos - formatīvā vērtēšana, diagnosticējošā vērtēšana, monitoringa vērtēšana un summatīvā vērtēšana.

Formatīvā vērtēšana ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu attiecībā pret plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Diagnosticējošā vērtēšana palīdz skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses, un tā paredzēta izmantošanai mācību satura apguves procesā, lai izvērtētu nepieciešamo atbalstu.

Monitoringa vērtēšana ir sistemātiska zināšanu un prasmju novērtēšana pirmsskolas, 3.klases un 6.klases vecuma posmos, kuras mērķis ir novērtēt kopējo izglītojamo zināšanu un prasmju līmeni, lai, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem, izvērtētu nepieciešamības metodiskā atbalsta sniegšanā pedagogiem vai izvērtētu mācību satura pilnveides iespējas vai atbalsta materiālu izstrādi skolēnu vajadzībām.

Vienīgais vērtēšanas veids, kas tiek vērtēts ar atzīmēm - summatīvā vērtēšana - paredz sistemātisku izglītojamā zināšanu un prasmju pārbaudi, lai novērtētu un dokumentētu izglītojamā sniegumu.

IZM norāda, ka, īstenojot summatīvās vērtēšanas sistēmas pilnveidi, vērtējums atspoguļo tikai izglītojamā zināšanu un prasmju sniegumu. Vienlaikus izglītības iestādei tiek saglabātas tiesības izstrādāt kārtību, kā tā vērtē skolēnu ieradumus un attieksmes, piemēram, centīgumu mācību procesā vai spēju sniegt atbalstu citiem izglītojamajiem mācību procesā. Kā vienu no risinājumiem šādas attieksmes vērtēšanai IZM piedāvā novērot skolēnu demonstrētos ieradumus ilgtermiņā un iekļaujot par to informāciju, piemēram, liecībā.

Pilnveidotā izglītības satura mērķis ir attīstīt skolēna prasmi kompleksi lietot zināšanas un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās.

IZM norāda, ka atbilstoši šim mērķim tiek pilnveidoti skolēna snieguma vērtēšanas kritēriji - izziņas darbības līmenis, atbalsta nepieciešamība, lietošana tipveidā vai nepazīstamā situācijā.

Atbilstoši IZM redzējumam, 1.-3. klasē vērtējums tiktu apguves līmeņos - "sācis apgūt", "turpina apgūt", "apguvis" un "apguvis padziļināti", savukārt 4.-12. klasēs vērtējums tiek izteikts 10 ballu skalā, kuru izmantojot ir iespējams noteikt skolēna sniegumu detalizētāk.

Lai varētu konsekventi izšķirties par konkrētu balli, piemēram, septiņi vai astoņi, lielāko balli piešķir situācijās, kurās skolēns demonstrē sniegumu, kas atbilst visiem kritērijiem un mazāku balli, ja neatbilst vismaz vienam kritērijam.

Lai vērtēšanas pieejas maiņa notiktu veiksmīgi, IZM plāno dažādus atbalsta pasākumus - pedagogu profesionālās pilnveides pasākumi, metodiskais atbalsts, izglītības iestāžu vadības komandu konsultācijas un vērtēšanas sistēmas pilnveides risinājumu attīstība sadarbībā ar skolvadības programmām.