Āfrikas Savienība apturējusi Nigēras dalību organizācijā

Āfrikas Savienība arī paziņoja, ka izvērtēs iespējamās bruņotās intervences sekas šajā valstī.

Āfrikas Savienības Miera un drošības padome lūgusi Āfrikas Savienības komisiju izvērtēt ekonomiskās, sociālās un drošības sekas, ko radītu rezerves spēku izvietošana Nigērā, un ziņot par to padomei.

Nigērā 26.jūlijā notika militārs apvērsums, kurā tika gāzts 2021.gadā ievēlētais prorietumnieciskais prezidents Mohameds Bazums.

Pēc apvērsuma Rietumāfrikas valstu ekonomiskā kopiena (ECOWAS) piemēroja Nigērai tirdzniecības un finanšu sankcijas. Bloks arī deva Nigēras huntai nedēļu laika, lai tā atteiktos no varas un atjaunotu amatā gāzto prezidentu Bazumu, kā arī brīdināja, ka pretējā gadījumā var tikt izmantots spēks. Taču ultimāta termiņš beidzās, Nigērai nepiekāpjoties, un ECOWAS spēku nepielietoja.

Tomēr ECOWAS nolēma aktivizēt rezerves spēkus kā galējo līdzekli, lai atjaunotu demokrātiju Nigērā. Kopiena ir paziņojusi, ka ir gatava rīkoties, taču turpina cerēt uz diplomātisku risinājumu.

Apvērsums Nigērā ir pastiprinājis starptautiskās sabiedrības bažas par Sāhelas zonu, kurā arvien aktīvāk uzdarbojas teroristi, kas saistīti ar grupējumiem "Al Qaeda" un "Islāma valsts".

Kopš 2020.gada Nigēra ir ceturtā valsts Rietumāfrikā, kurā noticis apvērsums. Apvērsumi notikuši arī Burkinafaso, Gvinejā un Mali.

Burkinafaso un Mali huntas ir paziņojušas, ka jebkura militāra iejaukšanās kaimiņvalstī tiks uzskatīta par "kara pasludināšanu" pret tām.

Šis apvērsums ir piektais Nigēras vēsturē kopš 1960.gada, kad nabadzīgā valsts ieguva neatkarību no Francijas.

Bazuma ievēlēšana 2021.gadā bija pagrieziena punkts, kas pavēra ceļu pirmajai miermīlīgai varas nomaiņai valstī. Kopš apvērsuma viņš kopā ar ģimeni tiek turēts prezidenta oficiālajā rezidencē, un starptautiskajā sabiedrībā pieaug bažas par viņu apstākļiem apcietinājumā.