Šonedēļ pasaules uzmanības centrā ir Johannesburgā, Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) notiekošais 15. BRICS samits, kurā trīs dienu garumā tiekas Ķīnas, Krievijas, Indijas, Brazīlijas, DĀR kā arī daudzu citu jaunietekmes valstu līderi, lai apspriestu lielo attīstības valstu prioritātes gan ekonomikas, gan citu nozaru politikā. Rietumvalstīs trauksmes zvanus savulaik ieskandinājusi BRICS virzīta ideja par alternatīvām ASV dolāram kā pasaules vadošajai valūtai. Taču vai no šī neformālā valstu grupējuma tiešām varam sagaidīt būtiskus lēmumus, kas mainīs pasaules kārtību?

“[Šībrīža] sistēma ir teju kā Dienvidāfrikas Republikas aparteīda laikā, kad mazākums lemj vairākuma vietā - tāda situācija globālajā arēnā ir joprojām,” galveno problēmu, ko vēlas uzveikt BRICS valstis, raksturojis uzņemošās valsts vēstnieks BRICS samitā Anils Soklals. Tomēr situācijas raksturojums nav mainījies jau kopš formāta iedibināšanas pirms 14 gadiem.

Kā radās BRICS?

2001. gadā bankas “Goldman Sachs” galvenais ekonomists Džims O’Nīls, pētījumā aprakstot investoru nākotnes iespējas, nāca klajā ar jaunu apzīmējumu, kā vienā vārdā nosaukt četras no lielākajām augošajām pasaules ekonomikām – Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu. Pēc pāris gadiem gadiem sākās mērķtiecīgāka attiecību stiprināšanu šo pašu valstu starpā, 2006. gadā ANO Ģenerālās Asamblejas aizkulisēs notika šo valstu ārlietu ministru tikšanās, bet 2009. gadā Krievija ar īpašu entuziasmu līderu “klubiņu” uzņēma pirmajā samitā Jekaterinburgā, kas tā arī tika iesaukts par BRIC samitu.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X