Jūlijā par 24% samazinājusies elektroenerģijas vidējā cena

Jūlijā "Nord Pool" sistēmas vidējā cena, salīdzinot ar jūniju, saruka par 24% līdz vidēji 35,10 eiro par megavatstundu (MWh). Elektroenerģijas cenas samazinājās arī Baltijā.

Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 15%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un abos tirdzniecības apgabalos tā vienoti bija 83,84 eiro par MWh.

Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 14% līdz 79,56 eiro par MWh.

Jūlijā ik stundu cenas Baltijā svārstījās no -60,04 eiro par MWh līdz 187,18 eiro par MW.

"Nord Pool" sistēmas cenas samazinājumu galvenokārt veicināja nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs, kas bija augstāks par sezonālo normu. Tas pozitīvi ietekmēja ūdens pieteci, hidroenerģijas izstrādi un Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, lai arī tas joprojām saglabājās zem normas. Cenas samazinājumu sekmēja arī vēja enerģijas izstrāde Ziemeļvalstīs, kas bija par 17% augstāka nekā jūnijā. Turklāt bija vērojams Ziemeļvalstu elektroenerģijas patēriņa samazinājums par 2%, salīdzinot ar jūnija datiem, kas bija par 5% zemāks nekā iepriekšējā gada jūlijā.

Jūlijā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija zem normas robežas, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas patēriņa datos - Baltijas kopējais elektroenerģijas patēriņš jūlijā bija par 7% zemāks, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju. Lai arī kopējās saražotās elektroenerģijas apjoms Baltijas reģionā samazinājās, salīdzinot ar jūnija datiem, tomēr vēja elektrostaciju izstrāde kāpa par 64%, kā arī elektroenerģijas ražošanas saules stacijās bija par 3% lielāka nekā jūnijā. Jūlijā elektroenerģijas plūsmas no Somijas kāpa par 33%, un plūsmas no Zviedrijas SE4 tirdzniecības apgabala, salīdzinot ar jūniju, pieauga par 9%. Elektroenerģijas cenu samazinājumu ietekmēja par 8% zemāka dabasgāzes cena, salīdzinot ar mēnesi iepriekš.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu tirgū jūlijā pārsvarā bija vērojama cenu samazinājuma tendence, ko galvenokārt ietekmēja Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs. Jūlija sākumā hidrobilance bija 9,2 TWh zem normas, bet, nokrišņu daudzumam pieaugot vairāk par normu, mēneša beigās hidrobilances rādītājs uzlabojās līdz 2,8 TWh zem normas. Lai arī energoproduktu un emisiju kvotu tirgos mēneša griezumā cenu izmaiņas bija mērenas, tomēr to svārstīgums atstāja ietekmi arī uz elektroenerģijas nākotnes kontraktu tirgu.

Sistēmas nākamā mēneša kontrakts ("Nordic Futures") kritās par 27% līdz 43,69 eiro par MWh, noslēdzot mēnesi pie zemāka cenu līmeņa - 37 eiro par MWh. Līdzīga tendence bija arī sistēmas ceturtā ceturkšņa kontrakta cenai, kas attiecībā pret jūniju saruka par 25% līdz vidēji 57,13 eiro par MWh, un mēnesi noslēdza ar 59,50 eiro par MWh. Nākamā gada sistēmas kontrakta vidējā cena bija 58,32 eiro par MWh jeb par 16% zemāka nekā jūnijā, mēnesi noslēdzot ar 58,25 eiro par MWh.

Latvijas nākamā mēneša kontrakta vidējā cena jūlijā bija 74,67 eiro par MWh, kas samazinājās par 7% un mēneša beigās kontrakts noslēdzās ar 67,15 eiro par MWh. Tikmēr Latvijas ceturtā ceturkšņa kontrakts pieauga par 5% līdz vidēji 110,92 eiro par MWh. Mēneša nogalē kontrakts noslēdzās ar 111,60 eiro par MWh.

Jūlijā Baltijā tika patērēts par 7% mazāk elektroenerģijas nekā šajā periodā pērn, tomēr, salīdzinot ar jūniju, patēriņš pieauga par 2% un bija 1914 gigavatstundas (GWh). Aizvadītajā mēnesī Latvijā tika patērētas 475 GWh elektroenerģijas, kas ir par 9% mazāk nekā iepriekšējā gada jūlijā. Šāda tendence bija arī Lietuvā, kur patēriņš samazinājās par 9% līdz 885 GWh. Igaunijā patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 2% salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju un bija 554 GWh.

Elektroenerģijas ražošana Baltijā samazinājās par 11%, salīdzinot ar jūniju, līdz 836 GWh. Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms kritās par 37% salīdzinājumā ar jūniju un bija 110 GWh. Tikmēr Lietuvā elektroenerģijas izstrāde, pieaugot par 11%, sasniedza 419 GWh. Tajā pašā laikā Igaunijā tika saražotas 307 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 22% pret jūnija datiem.

Aizvadītajā mēnesī elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa īpatsvars Baltijā veidoja 44%. Latvijā šis īpatsvars bija 23%, Lietuvā tas sasniedza 47%, Igaunijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 55%.

Jūlijā Daugavas ūdens pietece bija 127 kubikmetri sekundē jeb par 36% zemāka nekā jūnijā un par 48% zemāka nekā daudzgadu vidējais līmenis. Arī aizvadītajā mēnesī kopējais nokrišņu daudzums Latvijā saglabājās zem mēneša normas.

Līdz ar to elektroenerģijas izstrāde Latvenergo hidroelektrostacijās samazinājās par 30% līdz 57 GWh, salīdzinot ar jūnija datiem. Turklāt Latvenergo termoelektrostacijās tika saražotas 11 GWh elektroenerģijas, kas ir kritums par 82%, salīdzinot ar jūniju.