LVSADA saņēmusi Eiropas kolēģu atbalstu strīdā ar Veselības ministriju (1)

EPSU ģenerālsekretārs Jans Villems Goudriāns ir nosūtījis veselības ministrei Līgai Meņģelsonei vēstuli, kurā aicina uz godīgām un konstruktīvām sarunām par trīspusējās vienošanās pildīšanu un darba samaksas pienācīgu palielināšanu veselības nozares darbiniekiem 2023. un 2024.gadā.

Vēstulē uzsvērts, ka veselības nozares darbinieki Latvijā ir pelnījuši pienācīgu darba samaksas pieaugumu. Ja vienošanās par to netiek pildīta, rodas spēcīgs demotivējošs signāls darbiniekiem, ka viņi netiek uzlūkoti kā vērtība.

Goudriāns esot informējis, ka sarunās ar ES prezidējošo valstu - Čehijas un Zviedrijas - veselības ministriem un ES veselības komisāri personīgi guvis apstiprinājumu tam, ka darbinieki ir veselības nozares mugurkauls, bez kā nav iespējama nozares sekmīga funkcionēšana un kvalitatīva veselības aprūpe. Tieši tāpēc par viņiem jārūpējas, nevis jāpakļauj ekspluatācijai. Minēto apstākļu dēļ EPSU atbalsta LVSADA prasības un turpinās sekot situācijas attīstībai, norādīja Rudzīte.

Pēc sarakstes starp LVSADA un VM abas strīda puses lēmušas, ka izlīgšanas komisijas sēde, kurā tiks izskatītas LVSADA iesniegtās kolektīva interešu strīda prasības, notiks 28.augustā plkst.13 VM.

Kā ziņots, mediķu arodbiedrība izvirzījusi VM kolektīva interešu strīda prasības, tādā veidā pēc būtības uzsākot pirmsstreika procedūru,

LVSADA jau ilgāku laiku prasa lielāku atalgojumu veselības aprūpē strādājošajiem. LVSADA uzver, ka vidējās darba samaksas pieaugums ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem vēl 4,5% apmērā nodrošinātu, ka divu gadu periodā (2022. - 2023.gadam) viņu vidējās darba samaksas pieaugums, līdzīgi kā pārējām ārstniecības personām, sasniegtu 16%. Savukārt būtisks vidējās darba samaksas pieaugums darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir nepieciešams tādēļ, ka no šī gada 1.aprīļa viņu vidējā darba samaksa tika paaugstināta tikai par nepilniem 23 eiro (bruto).

Pēc LVSADA paustā, tā jūlijā saņēmusi vēstuli no VM, no kuras secinājusi, ka ministrija vienošanos nepildīs, jo "primārais kritērijs papildus finansējuma nodrošināšanai ir papildus pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, citu nozares neatliekamu pasākumu aktualitāte un pasākuma finansiālā ietekme uz nākamajiem gadiem".

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris tādu VM argumentu noraida, uzverot, ka bez pietiekama skaita kvalificētu darbinieku pacienti nevarēs savlaicīgi saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus, ja vien VM neplāno ārstniecības iestādēs ieviest pašapkalpošanos. Viņa vērtējumā nav pareizi pakalpojumu pieejamību pretnostatīt adekvātai darba samaksai nozarē.

LVSADA prasības paredz, ka no 2023.gada 1.septembra tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem par 4,5%, kā arī tiek paaugstināta valsts garantētā mēneša vidējā darba samaksa ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, par 70 eiro.

Līdztekus minētajām prasībām LVSADA sagaida no VM konstruktīvas sarunas par valsts budžeta papildus finansējumu veselības nozarei 2023. un 2024.gadā.